Joselina visā vaino Gabrielu, līdz nezaudē samaņu. Vīrs steidzas vest viņu uz slimnīcu, ar viņiem brauc arī Miriama un Klemente. Viesi pamazām izklīst un viesistabā paliek tikai Rohelio (Gabriela vecākais dēls). Ienāk viņa sieva Diāna un interesējas, vai Rohelio nebrauks uz slimnīcu pie pamātes. Jaunais cilvēks saka, ka ka viņam nav darīšanas gar Joselinu. Diāna lūdz viņu padomāt par tēvu, bet Rohelio paziņo, ka visos skandālos vainīgs ir tieši pats Gabriels. Viņi sarunājas un vīrietis sāk pārmest Diānai, ka kādreiz sen viņa dejojusi bārā, lai nopelnītu iztiku. Tāpat viņš saka, ka viņam nav darīšanas gar sievu un vispār viņa esot neslikti iekārtojusies. Tas tagad, kad viņai ir viss, Diānai savajadzējās mīlestību, bet kādreiz viņai nebija līdz mīlestībai, lai tikai savilktu galus kopā. Jaunā sieviete saka, ka viņa viņu nepiespieda precēties, uz ko saņem pilnīgi paredzamu atbildi. Ka viņa tikusi ārā no nabadzības iekšā bagātībā, piedzirdot Rohelio, bet no rīta viņi jau oficiāli bijuši vīrs un sieva. Pēc viņa aiziešanas Diāna sāk raudāt. Viņu redz Pedro (Rohelio brālēns) un jautā, ko viņai pateicis vīrs, ar ko tā satraucis, bet Diāna atvairās, neko neesot teicis, un aiziet uz savu istabu.
Joselina lūdzas Gabrielam nepamest viņu, savādāk viņa nomiršot, un vispār, viss tika darīts viņa dēļ. Gabriels lūdz viņu padomāt par bērniem, bet Joselinas atzīstas, ka viņai svarīgs ir tikai vīrs un bez viņa viņa nespēšot dzīvot un arī atgādina, ka visā vainīgs ir tieši viņš. Viņa vainas dēļ viņa zaudējusi bērnu, ko gaidīja, bet Luisito kļuva par invalīdu. Gabriels nevēlas par to runāt, viņš arī pats zina, ka ir vainīgs. Joselina apstiprina šo faktu, viņš taču bija pie stūres, tātad arī vaina pilnībā gulstas uz viņa pleciem. Vīrietis atceras avāriju.
Klemente strīdas ar Miriamu citu slimnīcas apmeklētāju acu priekšā. Miriama cenšas viņu nomierināt, bet Klemente negrasās sekot imidžam, kad runa iet par viņa meitu. Ar šiem vārdiem vīrietis aiziet, bet Miriama domās nosauc vīru par idiotu, jo Joselina neesot viņa meita.
Luisito raud, baidoties, ka viņa mamma var nomirt, bet Pedro cenšas viņu nomierināt. Izdodas ne visai veiksmīgi un, noguldījis puisēnu gultā, Pedro viņam apgalvo, ka ar mammu viss būs kārtībā, pavisam drīz viņa atveseļosies. Pateicis to, viņš iziet no istabas un aci pret aci satiekas ar Karenu. Viņi nekādi nevar samainīties. Karena sāk psihot uz jauno cilvēku. Neskaotites uz viņa atvainošanos, meitene nosauc viņu par muļķi un aizbēg uz savu istabu. Viņa izvelk no kumodes kāda vīrieša fotogrāfiju, nosauc viņu par tēvu un domā, kā būtu veidojusies viņas dzīve, ja tēvs būtu dzīvs. Karena tāpat žēlojas, ka nezina, kā tēvs ir miris.
Diāna nevar saprast kā Pedro var paciest tādu attieksmi no Karenas un Miriamas puses, jo viņš taču esot Rohelio brālēns, nevis kāds no malas. Gabriels audzināja Pedro, kad gāja bojā zēna vecāki. Jaunais cilvēks saka, ka viss izmainījies tajā dienā, kad viņa tēvocis apprecējies ar Joselinu. Diāna interesējas par Joselinas pirmo vīru un viņa nāves apstākļiem. Jo neviens jau nezina kā viņš nomiris. Pedro aizver durvis un atgādina, ka tā ir aizliegtā tēma, vismaz šajā mājā. Diāna jautā, kā sauca nelaiķi. Jaunietis saka, ka Joselinas vīru sauca Edgars, saka, ka viņš gājis bojā nelaimes gadījumā. Pedro maina sarunas tēmu un atkal mēģina izdibināt, par ko runāja Diāna ar savu vīru. Šoreiz viņa ir spiesta atzīt, ka Rohelio попрекал viņu, bet principā viņam nav gar viņu daļas, viņš pat ieviesis sev mīļāko – Rakeli. Un šobrīd viņš noteikti esot ar to sievišķi.
Cietumā kāda sieviete (Doloresa) paziņo Edgara, kurš ir viņas brālis, fotgrāfijai, ka nav viņu nogalinājusi un sola atriebties īstajam noziedzniekam.
Rohelio zvana Rakelei un paziņo, ka grib atbraukt, bet meitene aizliedz to viņam, savādāk viņi vairs nekad neredzēsies. Atslēgusi telefonu viņa iet uz istabu, kur viņu jau gaida Demians, ar kuru viņai arī ir diezgan siltas attiecības, tikai tuvības brīdī viņš viņu sauc par Regīnu.
Regīna sarunājas ar kalponi (Simonu) un žēlojas viņai par savu dzīvi. Simona ir pārliecināta, ka saimnieks mīl Regīnu, tikai viņam ir savdabīga mīlestība, bet sieviete domā, ka tas cilvēks nezina tādu jēdzienu kā mīlestība. Vēlāk izrādās, ka Regīna bijusi Gabriela pirmā mīlestība un joprojām ir iemīlējusies viņā, bet kādreiz sen viņus izšķīris meitenes tēvs. Viņš aizsūtīja meitu mācīties ārzemēs, Gabriels rakstīja mīlestības vēstules, bet tēvs nepieļāva, lai tās nonāktu Regīnas rokās. Kad viņa atgriezās Meksikā, Gabriels jau bija precējies. Tad viņa iepazinās ar Demianu, kurš bija ļoti līdzīgs viņas pirmajai mīlestībai. Sieviete nolēma, ka liktenis dāvā viņai vēl vienu iespēju, bet pēc kāzām viss mainījās un mīlošais vīrs pārvērtās monstrā. Patiesībā viņš viņu ienīst, bet Regīna apgalvo Simonai, ka nekad nav krāpusi vīru, un pats galvenais, kas viņai ir dzīvē, ir viņas dēls.
Ārsts paziņo Klementei un Miriamai, ka Joselinu vajag parādīt psihiatram. Viņai ir nestabils dvēseles stāvoklis, pašnāvības mēģinājums var atkārtoties. Ja viņu atstās Gabriels, viņa visticamāk nogalinās sevi. Gabriels dzird ārsta diagnozi un atgriežas palātā. Viņš atceras Regīnu un domā kā būtu gājusi viņa dzīve, ja viņus kādreiz nebūtu izšķīris viņas tēvs, bet tā arī netika skaidrībā savos sapņos, lieliski saprotot, ka viņa realitāte ir Joselina – garīgi slima sieviete, ar kuru viņam būs jāpavada visa atlikusī dzīve. Viņš pat iemīlēties nevar citā sievietē, kur nu vēl Regīnā.
Padre paziņo Marianhelai, ka Aurorai ir Alcheimera slimība. Pakāpeniski viņa visu aizmirsīs. Marianhela nespēj noticēt šai diagnozei. Pie Auroras atnāk Kandelārija, bet sieviete neatpazīst savu veco draudzeni, ar ko apbēdina un šokē viņu. Pēc apmeklētājas aiziešanas marianhela saka mātei, ka viņa nepadosies, nekad nepadosies. Atnāk kāds Remihio un prasa Marianhelai naudu, kuru tā viņam ir parādā. Kad meitene saka, ka nav sakrājusi vajadzīgo summu, jo mamma ir ļoti slima un viņa pirka dārgas zāles, vīrietis sāk viņai uzmākties, bet Marianhela atgrūž viņu un paķer no galdiņa šķēres. Remihio saka, ka atnāks pēc naudas rīt un ja Marianhela neatdos vajadzīgo summu, paņems to ar varu.
Tiberio paziņo savam krusttēvam (Demianam), ka Rakele ir Rohelio, Gabriela vecākā dēla, mīļākā. Vīrietim esot sāpīgi skatīties kā Rakele ņirgājas par viņa krusttēvu. Demians nespēj tam noticēt, bet pēc tam pavēl Tiberio pazvanīt vienam cilvēkam. Krustdēls zina, kam tieši.
Leo atkal vēršas pie Vivianas, šoreiz viņš sarunājas ar fotogrāfiju un šajā nodarbē viņu pieķer māsa (Elzita), kura nosoda viņa rīcību.
Diāna atceras savu pagātni, sarunu ar vīru, un izdara secinājumu, ka Rohelio nekad viņai nepiedos sen notikušos notikumus.
Kandelārija atnāk mājās, kur viņu gaida Leo. Viņa dusmojas, ka dēls vēl neguļ, jo viņam rīt agri jāceļas, lai ietu uz darbu, bet vakarā vēl uz mācībām jādodas. Jaunais cilvēks nākotnē būs ārsts.
Miriama strīdas ar Gabrielu. Viņa visā vaino znotu, bet tas piezīmē, ka Miriamai vajag tikai ieskatīties spogulī, lai ieraudzītu īsto vaininieku. Vīrietis aiziet, bet Klemente aizrāda, ka viņš solidarizējas ar Gabrielu. Miriama nolād znotu un viņa bērnus un tāpat arī to stundu, kad viņa iepazinās ar viņiem.
Miriama zvana kādam Federiko un izstāsta viņam par Joselinu. Tāpat viņa piezīmē, ka Federiko zinātu par notikušo, ja būtu piedalījies svinībās, kas noritēja Gabriela mājās. Federiko atgādina par Otīliju, kas ir greizsirdīga. Miriama tikai kārtējo reizi pārliecinās, ka viņš ir muļķis un lupata bez gribasspēka. Federiko grib iebilst, bet ienāk Otīlija. Uzzinājusi, ar ko runā vīrs, viņa paņem klausuli un, pārmijusi pāris vārdus ar Miriamu, atslēdz telefonu. Neskatoties uz Federiko vājo pretošanos, Otīlija aizsūta viņu gulēt. Miriama saka pati sev, ka vēl nekas nav beidzies. Otīlija, protams, ir vēl tā riebekle, bet kurš izrādīsies stiprāks, rādīs laiks.
Huans Kristobals un Paulīna pirmo reizi skūpstās. Meitene grib tūlīt pat aiziet, bet Huans Kristobals sāk runāt par to, ka viņa atbildēja uz viņa skūpstu, un vispār starp viņiem ir dzimušas stipras jūtas jau brīdī, kad viņi pirmo reizi viens otru ieraudzīja. Jaunais cilvēks atkal skūpsta Paulīnu un viņa atbild uz viņa skūpstu, ar to apstiprinot viņa pieņēmumu.
