Karalim un karalienei piedzima meita, kuru nosauca par Auroru. viņi sarīkoja lielus svētkus par godu mazajai princėsītei un uzaicināja arī trīs labās fejas°, kuras apveltīja viņu ar skaistumu, labu balsi, taču pirms 3. feja paspēja dot savu dāvanu, ieradās ļaunā feja, kura dusmojās, ka karalis nav viņu uzaicinājis uz svinībām, tāpēc viņas dāvana bija lāsts - kad princesei paliks 16 gadi, tad viņa sadurs pirkstu ap vārpstiņu un nomirs! to pateikusi ļaunā feja izgaisa. taču 3. labajai fejai bija palikusi sava dāvana, viņa nespēja atsaukt lāstu, taču mazināja to, ka princese nenomirs, bet tikai iegrims miegā līdz mīlestības skūpsts uzmodinās! karalis lika sadedzināt visus vērpjamos ratiņus, un, lai pasargātu princesīti, ļāva lai krustmātes fejas audzina viņu.
Pagāja 16 gadi, pienāca Ērkšķrozītes dzimšanas diena. viņa dzīvoja mežā kopā ar savām krustmātēm. Krustmāte aizsūtīja viņu ogot, lai varētu uztaisīt viņai dzimšanas dienas dāvanu, piekodinot, lai Ērkšķrozīte nerunā ar svešiniekiem. meitenei mežā ir daudz draugu - dzīvnieku, viņa stāstīja tiem visu, runājās...sūdzējās, ka krustmātes izturas pret viņu kā ar bērnu un neļauj satikties ar citiem cilvēkiem..
- Bet vai zināt ko? - viņa noteica - es krustmātes esmu apmānījusi. es esmu sastapusies ar kādu.
pūce - ar kuru tad?
- es esmu sastapusi princi - viņa sacīja- viņš ir garš, glīts un romantisks. mēs kopā pastaigājamies, runājamies un, iekams mēs šķiramies, viņš mani apskauj..
- jaa, jā, - sacīja dzīvnieki - kas notiek pēc tam?
Ērkšķrozīte nopūtās - pēc tam es pamostos. jā, tas ir tikai sapnis. bet saka taču, ka tas, par ko vairākas reizes sapņo, piepildās. un es viņu esmu redzējusi vairākas reizes.
netālu no tās vietas bija īsts princis, kas bija iekritis strautā un uzkarināja drēbes, lai tās izkalstu, taču dzīvnieki nočiepa drēbes un sagērbās, lai uzmundrinātu Ērkšķrozīti. viņa dziedāja par sapni, dejoja ar "princi", bet tikmēr īstais princis tika savaldzināts izdzirdot skaisto balsi un ieraugot meiteni. Ērkšķrozīte aizvēra acis un nepamanīja, ka viltus princi nomaina īsts princis, līdz brīdim, kad arī viņš sāka dziedāt..viņa izbijās..
- bet tu taču esi..
princis - svešinieks?
- jā.
princis - bet vai tu neatceries? mēs taču esam satikušies sapnī.
un viņi abi dejoja, pastaigājās, runāja un sarunāja satikties vakarā. Ērkšķrozīte pārnāca mājās, kur visas viņas cerības tika sagrautas.. krustmātes izstāstīja patiesību, ka viņa ir princese un šovakar ir jāatgriežas pilī, pie tam viņa jau bērnībā bija saderināta ar princi Filipu, tāpēc viņai būs jāaizmirst mežā sastaptais svešinieks.
Ērkšķrozīte atgriezās pilī un krustmātes uz brīdi atstāja viņu vienu. taču ar to pietiktu lai ar magijas palīdzību Ļaunā feja aizvestu Ērkšķrozīti pie vārpstiņas un lai viņa sadurtos.. krustmātes skumjās nobūra visu karaļvalsti, lai visi guļ miegā līdz brīdim, kad princese Aurora atmodīsies.. atlika tikai viens.. atrast princi, kurš varētu izglābt Auroru..
