tāks, nu es saprotu, ka man drošvien atkal sanāks runāt pašai ar sevi, bet pēc tik interesantas un labas sērijas nevaru klusēt.

tātad, par pārsteigumu - tie, kuri nav Lorefani un Lores dziesmas nepārzin, iespējams nesapratīs. momentā sērijas sākumā, kur Adrians ir pie Naty un ķip tur iztēlojas, tajā brīdī skan jaukā Lorenas dziesma - "Sin ti no se". protams man - kā jau man - atkal acīs sariesās asaras, kaut gan es jau biju iepriekš uzzinājusi, kas tas par pārsteigumu. tomēr, kad es izdzirdēju Lores dziesmu, saviļņojums tiešām bija liels - un ir vēl joprojām - vairākas reizes šo momentu noskatījos.

bet ne šis moments vien bija skatāms un skatāms, noskatījos arī vairākas reizes brīdi, kur Naty pamodās un runāja ar inspektori, jautāja, kas noticis ar Eduardo - viņai pateica, ka šis negadījumā ir gājis bojā, Naty sāka raudāt. nu, un tad Naty prasīja, kas noticis ar bērnu, ko viņa gaidīja, vai viņam viss ir labi. inspektore noraidoši pamāja ar galvu. Naty sāka raudāt vēl vairāk, nu tas tāds aizkustinošs moments.

ah, un trešais, kas man šausmīgi patika, es pat pasmējos - kā Elēnai tajā kafejnīcā rādījās visur Naty tas bij labais - nu, šajā brīdī man Naty zināmā mērā pēc izskata atgādināja Izabellu, ar to stīpiņu, nu tā. bet nu šitais Lorei labi izdevās - tādā tonī pateikt -  "estupida" 

ak, un prieks par Moniku un Saulu