jau atkal nenocietos un noskatījos youtubē.
riebīgais, nejaukais, aklais, cietpaurains hugo.
nu, cik aklam jābūt, lai domātu, ka viņa nemīl hugo, kad uz kāzām ar alsidesu viņa ierodas melnā kleitā ar skumju seju, raudot un kaklā hugo dāvināts kuloniņš. vai pārguļ ar alsidesu tajā mājiņa un pēc nu minūtes, pusotras jau laukā.
tādas dusmas - solodada ticēja viņam, kad pat viņas tēvs bija redzējis, kā hugo ar beatrisi skūpstas.
un tagad nejaukais hugo (par ķēmu nevar viņu saukt, jo tomēr viņš ir bijis gana jauks un beigās tomēr būs kopā ar soledadu) saka, ka nepiedod viņas nodevību nekad.
tomēr noskūpsta viņu, kad viņa ir bezsamaņā.
nav jau brīnums, ka viņa pēc viesiem šiem tračiem gandrīz bērnu zaudēja. kad viņa sāka asiņot, man acīs asaras sariesās. bet labi, ka sižetam tālāk bērns vajadzīgs.
un promo tomēr pievīla - nepateica soledada, ka gaida bērnu, jo tieši tad noģība. un pēc tam tur vispār sākās lielais trādi-rīdi.
un vēl tā maita, kurai vārdu neunekādi nespēju iegaumēt, tomēr ieguva soledadas mētes uzticību.
un tas mazais punduriņš liekas tik neparasts personāžs. ar tiem visiem slepanajiem gaiteņiem un noklausīšanos.
un pakito - tik kaitinošs, uzbāzīgs un aizraujošs žurnālists. bet negribas, lai viņs vēl gaisu soledadai jauc, kā droši vien būs, jo viņš tak teica, ka viņa būs mana. bet jocīgi - liekas viņš pilnīgi ir ieķēries tajā eloisā.
tā kā rezultātā sērija bija ļoti spraga un aizraujoša.
tomēr beigas tā sadusmo - nu kā var soledadu ielikt trakonamā. jo tagad visi domā, ka soledada ir tiaki izdōmājusi, ka redz hugo. un riebīgas hugo to jau paredzēja, ka neviens neticēs. "un ar to sākas tava atmaksa" kā viņs teica.
un atkal jau promo, promo, promo. nu hogo - esi reiz žēlīgs. tomēr maz cerību maz.
