Sadala varoņus, kad jau visi biki iedzēruši, viens stāsta pasaku. Katram varonim ir sava kaut kāda rindiņa, kura jāsaka brīdī, kad teicējs viņu nosauc. Ja aizguļas, tad jātukšo glāze. Ir jautri. Vēl protams ir spēle, kur ir divas sieviešu komandas un divi džeki. Katra sieviešu komanda tinsavu dzēlu toletes papīra un veido mūmiju. Arī jautri nežēlīgi. Tad ir visadas ķīlu spēles. Piemēram visi stāv aplī un katram mute karote un ar karotēm rokas nepielietojot nodod pa apli džerveni vai zirni. Kuš nomet, dod kādu savu mantu ķīlā. Pēc tam visi domā visādas trakas lietas, kas jāizpilda, lai ķīlas atgūtu. Tad vel ir veca labā lapiņu spēle - džeks un meitene velk ārā lapiņas, uz kuram ir piemram rakstīts - ausis, lūpas, deguni, ceļi, pleci uc. Un ar šiem orgāniem pārim jātur lapiņas. Nu kurš vairak lapiņu noturēs.

es zinu vienu spēli, kad iepriekš vadītāji, vai arī paši spēlētāji  uzraksta uz lapiņas strēmeles jebkādu jautājumu un uz citas atbildi,.. paši izlemj cik to strēmeļu..un vēlāk saliek visas šīs lapiņas kopā 2 daļās - jautājumi un atbildes. pa vidu stāv pudele , kuru iegriež..tā apstājas pie viena no cilvēkiem .. viņš izvēlas piem jautājumu un iegriež otru reizi pudeli un 2. cilvēks izvēlas atbildes lapiņu..un tad viņi nolasa to jautājumu un atbildi - sanāk ļoti jautri  bet nav obligāti to pudeli izmantot..var kaut vai ka pēc kārtas velk jaut . un atb..vai pats izvēlas, kuram atbildes lapiņu izvilkt..nju ceru saprati.. bet atceros, ka mums bij ļoti jautri

Man ir vesela viesību spēļu grāmata  Bet tā uz sitiena neko īpaši neatceros... bija gan it kā kkādas interesantas!
Ā... laikam bija tāda.. ceru atceros pareizi kā īsti bija. Bet nu apmēram..  vienam aizsien acis, pārējie uzliek uz ceļiem spilvenu. Un tad tas ar aizsietajām acīm iesēžas vienam klēpī un saka "Kviec, cūciņ, kviec!" un tad tam ir jākviec.  ja atmin, kurš tas bija, kurš kvieca, tad mainās - kviecējam tagad aizsien acis.  Arī kkad spēlējām un varēja līdz asarām pārsmieties