es zinu, bet Antilietis ir pirātu etalons!

man vienreiz patika, ka viņai jautā kāds ir viņas īstais vārds. Viņa saka, ka Lauciniece

Vot šito sākuma momentu biju piemirsusi, aNgeL  ...sākumā es arī domāju, ka nu visi uz Salamandras, izņemot Antilieti un Mario, ir tādi ne visai, bet vēlāk tieši ar savu uzticību utt viņi kļuva simpātiski

pat ja Kamila viņu mīlētu, man šķiet, viņa diezvai uz ko tādu parakstītos. Viņa noteikti izjustu cieņu pret mirušo māsu, lai kāda tā bijusi pret viņu. Pieņemot versiju, ka Kamila tiešām vēl mīlētu Santjago, Kamila noteikti kādu laiku nogaidītu, es neticu, ka viņa tā vienkārši ņemtu un apprecētos ar māsas vīru! Kamila nav tāda.. bezgode. Tāds ir Santjago, kurš it nemaz, man šķiet, nepārdzīvo sievas nāvi, jo viņam ir tikai viena doma - dabūt Kamillu. Un Kamilai, protams, ir nospļauties, jo viņa mīl tikai Rikardo. Brīdī, kad viņš aizveda Kamilu no Sanfernando, viņam vajadzēja iedomāties, ka tā arī ir pēdējā nagla zārka vākā un ka Kamila ar divtik lielu sparu gribēs doties līdzi Rikardo, nedomājot par to, ka tur paliek viņas ģimene. Plus, doma par mirušo bērnu, kas, ja arī nebūtu nekādu Lisabetas-Lafonta-vecmātes mahināciju, patiešām varēja iet bojā, bet, redz, Santjago svarīgāk bija domāt par to, lai Rikardo nekad neredzētu Kamilu, viņš pat niedomājās, ka Kamila pati arī varētu iet bojā! Šajā brīdī rodas jautājums - viņš viņu tiešām mīlēja? Vai tikai gribēja paturēt sev. Jo Rikardo nekad nepakļautu Kamilu tādām briesmām, manuprāt, viņam būtu veselais saprāts sievieti tādā stāvoklī ne kur nekādās karietēs projām nevest. Rikardo viņu ar savu dzīvību censtos nosargāt, nevis pakļaut briesmām mirkļa iegribu iespaidā. Sanjago zaudēja cīņu brīdī, ka pieļāvās pierunāties apprecēt Ritu, tik drīz. Viņš nevar apvainoties uz Rikardo, kas iemīlēja, teiksim tā, brīvu sievieti.

oj, jopcik, atkal memuārs iznāca.

nūūūū, Rikardo jau no sākta gala atšķīrās no visiem citiem pirātiem, jo bija saglabājis  cilvēciskumu  kaut kur dvēselē. Ja viņš būtu tāds nelietis, viņš taču nemūžam nebūtu iedevis naudu tam tur (es pēkšņi aizmirsu vārdu), lai izsolē nopērk Kamilu un Himenu, kā arī Klaudio un viņa brāli.
Un, jā, dievticīgā Santjago atrašanās bordelī mani arī pārsteidza (es jau biju aizmirsusi, ka viņš tur pabija). Un vēl Kamilu viņš sauca par pagrimušu sievieti...

tieshi taa! Tas, ko nespēja saprast neviens cits, vēl izņemot Kamilu & Co, kas zināja rūgto patiesību, savukārt pārējiem pat īsti nerūpēja, kas ir slepkava, jo bija svarīgi vispār kādu dabūt cietumā. Vienalga - ja nevarēja sadzīt pēdas Klaudio, tad liksim cietumā Kamilu, jo Klaudio dzīvoja pie Kamilas. Brīžiem, domājot tieši par šo seriāla pavērsienu, šķiet, ka ne jau vaimnīgo bija tik svarīgi atrast, svarīgi bija kādu iebāzt cietumā, kas, protams, tur nevienam neizdevās, jo atkal ieradās Rikardo, kurš uzstāja, ka viņam kā Kamilas topošajam vīram, ir tiesības būt viņai līdzās. Vēl viens iemesls, kadēļ Santjago varēja kost sev pirkstos, jo bija kāds, kas tai mirklī varēja visu, kamēr viņš varēja tikai no malas noskatīties un sev teikt 'Kaut es nebūtu precējies ar Ritu..'

Jebkurā gadījumā, atceroties šos notikumus, gribas piebilst un paslavēt, cik labi ir aktieri, kas tik ļoti iedzīvina šos tēlus. Vienkārši perfekti - Rikardo gadījumā es pat nevienu citu kā tikai Kolungu nespēju iedomāties - tā iznesība, kādu Rikardo piešķir Kolunga, ir vienkārši neizsakāma. It sevišķi, kur viņš kā Kamilas glābējs parādās. Citos seriālos šādi izgājieni man liek pasmaidīt vai pat pasmieties, jo tas ir kaut kā ne līdz galam, vai nu aktieris nespēj iznest tēlu vai varbūt režijā ir vaina un konkrētā aina nav līdz galam izdomāta un pārdomāta, bet šeit... patiešām tas tēls liekas svarīgs, ietekmīgs un pat skatītājam gribas domāt - viņš var visu. Tāpat arī Santjago atveidotājs - tas, cik perfekti viņš var notēlot to naidu un dusmas, sakot gvardiem, ka jāizķer pirāts. Tas nekas, ka man gribas ar tupeli mest pa televizoru no dusmām, bet, jā, viņš neatstāj vienaldzīgu. Arī Ritas atveidotāju man gribas pieminēt - tā nu tēloja tādu raganu, tādas greizsirdības scēnas viņai bija jānotēlo. Man pat grūti iedomāties vēl kādu, kas varētu būt viņas vietā un tēlot Ritu... Nu, jā, šo sarakstu varētu turpināt un turpināt, bet šie bija tie, ko man gribējās atzīmēt visvairāk. xD

nu, jā, man Kamilas faktors likās pašsaprotams. Jā, arī Kamilas lomai nevienu citu nevaru iztēloties, liekas gluži loģiski, ka viņu spēlē tieši Susana, lai gan sākumā, kā jau minēju, šī aktrise man galīgi nezkādēļ nepatika. Visa seriāla laikā (arī 2. reizi skatoties) man nevienā brīdī neienāk prātā jautājums "Kamila, idiote tāda, kādēļ tu darīji tā, kādēļ tu pateici tā?" Bet tas jau laikam vairāk ir scenārija autora darbs, jo aktrises uzdevums bija padarīt ticamu Kamilas tēlu. Katrā ziņā seriāla situācijas nebija stulbas un bezjēdzīgas kā tas seriālos mēdz būt. Un vēl jo vairāk, ja runā tieši par Kamilu, jo reizēm tik tiešām, skatoties seriālus, nav izprotamas galveno varoņu rīcības - tā vietā, lai atrisinātu situāciju, seriāls tiek pastiepts par 20 sērijām garāks, izdomājot kādu tizlu situāciju, kas pat dzīvē ir neiespējama, ja nu vienīgi cilvēki patiešām ir muļķi un nespēj domāt ar galvu (tagad visu laiku prātā nāk stulbais Villijs ) Protams, šad tad aizdomājos par "Kaislību" personāžiem kā tādiem, un tad vairāk liekas, ka tāds Rikardo prototips nemaz neeksistē, jo pēc būtības man grūti ir noticēt, ka pasaulē ir kāds tāds cilvēks (vīrietis!), kurš nu būtu gatavs kādas sievietes dēļ riskēt ar dzīvību un šo sievieti likt visos sarakstos pirmajā vietā un tikai pēc tam sevi. Bet nu tad atkal šķiet, ka tieši kaut kādos laikos, kas nav 20.-21. gs., tas bija reāli iespējams vienkārši tad bija citi tikumi un citas vērtības. Tieši visu šo lietu dēļ man gribētos dzīvot kaut kādos līdzīgos laikos, jo katru dienu sastopos ar lietām, kas nav man pieņemamas, kas man gandrīz riebjas un kuras pat skaļi atzīmēt neatļaujos, lai neizsauktu reakciju "cik tu vecmodīga! Ak, dievs, tev ir tik un tik gadi, bet tu vēl neesi paguvusi izdarīt to un to, un vēl šito arīdzan", tas nekas, varbūt es nemaz negribu pamēģināt narkotikas vai smēķēt tikai tādēļ, ka tā dara visi. Tajos laikos tāpat bija mīlestība, tāpat bija intrigas, tāpat kaut kā cilvēki dzīvoja, izklaidējās, bet kaut kādas lietas tomēr bija svarīgas, nepārkāpjamas. Nu, jā, tā nu es novirzījos no Rikardo tēla būtības un ieslīgu 21. gadsimta nicināšanā, jo man nepatīk šis gadsimts un es nepatīku viņam, un es šīs pārdomas izklāstu katram, kam nav slinkums lasīt vai klausīties manos murguļojumos. Jauzkonstruē beidzot laika mašīna..

tad jau kaut ko izdomātu, kā nozūmēt Kamilas pirmo dēlu. Ņemot vērā Santjago paštaismumu un pašpārliecinātību, tas šķiet pat ļoti ticami - vēlamo panākt par esošo. Jau tagad Santjago nesaprot, kā Kamila tik ilgi spēj pārdzīvot bērna nāvi. Ja tas būtu arī viņa bērns, viņš saprastu, bet tā kā tas bija Rikardo bērns, tad viņš to drīzāk uztver kā atpestīšanu un Dieva zīmi, ka viņi ar Kamilu būs kopā, lai gan Kamila neizrāda nekādu interesi un ir skaidri pateikusi, ka pat ja Rikardo neatgriezīsies, tad Santjago vienalga nebūs tas, kuru viņa precēs. Ohh, kkāds apburtais loks.

diemžēl tas nevienam neienāca prātā. Tiešām - ko viņa tad teiktu? Nevar jau teikt, ka redzēja, jo tā jau nebija. Bet visu laiku varēja aizbildināties, ka, ja Santjago kkur dodas, tad taču noteikti pie Kamilas! Beigu galā Santjago pašā sākumā varbūt arī centās sadzīvot ar šo lietu, bet tā greizsirdība, kas ir tik nejēdzīgi slimīga, nobeigtu jebkuru cilvēku. Plus - Kamila taču beigās acīmredzami bija kopā ar Rikardo - es tiešām nesaprotu, par ko domāja Rita, ja bija skaidri redzams, ka Kamila mīl to otru, nevis to pirmo. Aj, te jau arī var daudz dikti diskutēt.