Njā, fantastiski. 7.sērijas beigās saruna ar suni ir ģeniāla. Viņa beidzot saprata, ka joprojām mīl. Un vispār Tinas draudzība ar Aņu. Aņa lieliski saderētu ar to vārtsargu. Un Saša, kurš nespēj aizmirst "mirušo" Tinu, tik biezā dzeršana, bezjēdzīgs sex. Un viņa sāpes par to, ka neļāva spēlēt. Visa ta spele, kā Tina skatījās talskatī. Satriecoši.
Bibliotekāre un fans - nu muļķīgi tie fani uzvedas reāli, bet nu tā viņas runa, kad viņs lsimnīca guleja. Es nezinu, kurš tekstus ir rakstījis, bet te varētu citātu citātus izrakstīt. Tadas pērles un domu graudi.
Mariana ir reala sterva. Riebjas vienkārsi. Bet nu tas mazdēls ar vectēvu - tas ir vienkārsi ģeniāli. Tiesām nevar beigt skatīties. Sen krievi nav radījuši kaut ko tik ģeniālu kā šis serials. Tik daudzi stāsti. Un atkal bija Žigas un Tinas paralēle - Žiga teica Dzimijam, ka Tinu joprojām sapņos redz un Tina to pašu teica Aņai. Es saku - scenārija autors ir ģeniāls.