Nu ko - njā. Šitajās sērijās es apraudājos gandrīz par bibliotekāri Lisu. Nu °Kalašs tiesām izgāzās, kad iesita viņai. Nav brīnums, ka draugi pret viņu nostājās. Un man Majekovskis pat labāk sāka patikt par Kalašu. Bet Liza - dīvainā kārta viņa tā sader ar tiem faniem - kaut kā organiski. Viņai vajadzētu draudzēties un tusēties ar viņiem - gudrā sieviete visai pastulbu veču barā, un viņa kā tāds nomierinošais spēks. Lai arī kādi viņi būtu - viņi nav slikti, viņi tomēr ar cieņu pret sievietēm izturās. Bet Kalašam aizgājis širmis ciet no mīlestības.
Džimijs un Daša - piedodiet, bet Daša man arvien vairāk nepatīk, pat uz nerviem sāk krist. Viņa man pēc izskata nepatīk, bet viņas darbības vispār uz nerviem sāk krist. Bet nu labi - galvenais, ka Dzimijam viņa patīk.
Aņas un Dašas tētis ar mammu - man patīk tā ģimene, attiecības, draudzīgums. Tāda īpaša atmosfēra. Vot skatos es uz to ģimeni un apskaužu viņus, skatos Dašas attecības ar tēvu un apskaužu - goda vārds.
Vectēvs ir īsta feja - izglāba Pelnrušķīti. Nu vispār tas bija tik nežēlīgi, kā ar to gredzenu sarīkoja. Mātes meita Nr.2 ir daudz rafinētāka maita - nu reāli neciešu viņu - sterva tada. Bet nu tas moments parkā, kad Princis skreja un aiz prieks gan vectēvu, gan Pelrušķīti nobučoja - es fanoju - tik mīļi, jauki un kā pasakās. Man tā patīk Prinča figūra un tetovējumi. Un viņš ir tik satriecoša fiziskā formā - kā viņs pa to soliņu parkā lēkāja. Dievīgi. Seja man viņa ne īpaši, bet figūra - apgāzties var. Un viņi ar Pelnrušķīti ideāli kopā sader. Bet nu mātes meita nr.2 reāli visu samaitas.
Un tad galu galā Žiga ar Tinu. Nu kāds mudaks - joprojām nesaprot, ka ta ir ta pati Tina. A Tina nenojauš, ka Miš pati par sevi Žigam grib atriebties maita. Um Oligarhs - man jau paša pirmajā serijā nepatika, kā viņs burtiski piespieda sievu doties uz to futbola pieņemšanu, lai arī viņa negribeja. It kā viņš mlošs,labs vīrs, bet ik pa brīdim iemirdz tāda agresivitāte, kura norāda, kāds viņs ir patiesībā. Viņs nemīl Tinu. Mīlestība nav tāda, kas spiež cilvekam just to, ko viņs nejūt, spiež darīt, to ko negrib. Ja mīl pa īstam, tad dara visu, lai otrs cilvēks būtu laimīgs, neko neprasot pretī. Vel jo mazāk - ne ar varu. Viņš taču labrāt būtu izvarojis viņu - vispār ar saviem draudiem viņs gribeja panākt pakļautību. Man viņs riebjas jau sen un pamatīgi. Un arī Žiga Aņai atteica. Nu redz kā - abi vairs negrib gulēt ne ar vienu citu pēc tam, kad kopā bijuši un visādus attaisnojumus atrod. Bet tik žel, ka Tina domā, ka Ziga sabaroja Džimiju un tikai tāpēc bija kopā ar viņu. Cik muļķīgi. Un Žiga tā cieš. Es gandrīz apraudājos, kad viņs pie durvīm lūdza, lai viņa ielaiž un viņa durvju otrā puse sabruka uz grīdas. Un kā viņs savam draugam Viktoram stāstīja, ka galvu pazaudējis. Un tā saruna ar Oligarhu - nu gan - nabaga Žiga - tur tādiem nerviem jābūt. Eh. Smagi viss, bet reize skaisti. Un Aņai ar Viktoru kopā jābūt - viņa draugs ir labs un jauks un viņs pa telefonu tik mīlīgi viņu par Aņutu nosauca. Njā. Labi, skatos talak.