Noskatījos pat prakstiski visu sēriju, tikai Silvanu pārtinot, kura mani reāli kaitina. Stulbene. Karoč apraudājos, kad Horacio atnāca un Kristiana nav un zvanīja viņam. Tik smagi. Un Marinas reāli žēl palika, kad viņa atcerējās agrākos Kačorro vārdus. Bet nu kautiņa laikā viņš tomēr aizstāvēja vienā brīdī viņu. Karoč msed nu ļoti iebraucis homosexuālās tēmās, kas mani ļoti priecē. Pirmkārt jau Horacio ar Kristinu - tik skaists pāris. Otrkārt tagad Marina, kura reiz piedzimusi kā vīrietis un visi mačo to uzņem tik idiotiski. Tas kārtējoreiz parāda homofobiju, to attieksmi. Tas, ka Marina bij burtiski prostitūta - tas nekas. Tas, ka visi tie veči, kas ar viņu gulēja - savas sievas un draudzennes krāpa - tas nekas. Tas viss ētiski un normāli. Bet tagad, kad izrādās, ka agrāk kaut kad sen Marina piedzima kā zēns un mainīja dzimumu - tas uzreiz kas pretīgs. Man tomēr ir ticība, ka Kačorro tomēr sagremos to visu un vienalga mīlēs Marinu. Nez. Jo galu galā mīl personu, nevis dzimumu. Karoč man ļoti patika šitā sērija un man smagi bij. Un man ļoti patika Marinas vārdi Sisko - ka viņai ir vairāk drosmes, kā Sisko, kurš tak ir tāds mačo. Es kārtējoreiz pārliecinājos, ka heterosexuāli vīrieši ir stulbi, vāji un ar dubultu morāli. Pretīgi vienkārši.