Sākās, iespējams, tā, kā to apraksta zinātnieki - piem. no Lielā sprādziena.. utt. un tas kādēļ bija Lielais sprādziens un viss pirms tam arī var tikt fiziski, bioloģiski, ķīmiski utt pierādīts un izpētīts.

Ar kādu no šādiem cilvēkiem labprāt parunātu.. vismaz gribētu vārds vārdā dzirdēt  to, kā tas bija, lai saprastu, vai es tam noticētu neatrodot citu izskaidrojumu.

Tā ir - jūs 100% ticat Dievam, bet es ticot kaut kādām savām lietām, tomēr vienlaicīgi spēju domāt par to, ka, iespējams, es kļūdos un viss ir savādāk.. varbūt īstenībā vispār viss pavisam savādāk un cilvēki nav nemaz nonākuši līdz īstajai versijai?

Paveries apkārt - visapkārt ir daba!  Piem. kā jums zem zemes kkur lejā esot elle, bet es tur redzu zemes kodolu vidū no dzelzs un kas tur vēl bija, un visādas litosfēras plātnes, kas veido vulkānus, zemestrīces utt.. nu ok.. tā elle laikam esot bišķi citā dimensijā? bet vienalga.. es nekur neredzu to.

nu ok... un kā ar neskaitāmajiem gadījumiem par visādām maģiskām lietām un lāstiem, garu izsaukšanu utt? ja tic tikai Dievam, tad šī lieta ir diskriminācija..  ta jau varbūt visas versijas ir pareizas un vienlaicīgi eksistē viss?
Runājot par diskrimināciju.. tad jā - atcerējos vēl vienu lietu, ar kuru nu nekādi es nespētu būt vienisprātis ar Dieva likumiem - tas par ko te iepriekš jau bija rakstīts - ka vīram jāvalda par sievu un tml - nu nemūžam nepiekritīšu tam, ka vīrietim tiek piešķirta lielāka loma.. galvenā loma! Jā, vīrietis ir fiziski spēcīgāks, bet garīgi - bieži vien tā ir sieviete - viņa ir garīgi stiprāka. Un kas ir svarīgāks ? Garīgais spēks. Vienalga - vīrietis vai sieviete, bet katra dzīvība un katra dvēsele (pieņemot, ka tāda ir), taču ir līdzvērtīga, tikpat svarīga. tad kāpēc jātaisa kaut kādi dalījumi?
Un vēl viena lieta - parasti ir tā, vismaz cik atceros, tad vīrs mirst pirms sievas. un kā tad sieva var palikt uz zemes, ja nav vīra , kuram it kā viņa jāpārvalda?

Visus cilvēkus šajā ziņā var iedalīt divās daļās - tie, kuri tic Dievam, seko Bībelei un to ņem par paraugu, kā pareizi dzīvot un tie, kuri tam visam netic.
Es ticu, ka ir kāds augstāks spēks, bet manā uztverē tas nebūt nav Dievs. Varbūt tomēr ir, bet tas viss ir RELATĪVS.

Un nebūs nekad tāda situācija, kad šīs abas daļas varēs mierīgā ceļā par kaut ko vienoties.

Atslodzei iesaku izlasīt šo īso stāstu:
http://www.setileague.org/articles/meat.htm

Tad man rodas jautājums - kādēļ tu izvēlies nebūt daļa no šīs laimes?

Augstāks spēks = dievs. Tas varbūt nav kristiešu Dievs, bet tas ir tikai cits veids, kā nosaukt dievu. Ja tu tici augstākam spēkam, tu tici kaut kādam dievam.

Mēs jau te neesam vienošanos nākuši meklēt Mēs dalāmies ar saviem uzskatiem un pastāstam, kādēļ ticam tam, kam ticam

Varbūt mans augstākais spēks ir citplanētieši, kas mūs visus ir ģenētiski saprogrammējuši. Nu nav tādas vienīgās patiesības.
Vai varbūt mans augstākais spēks ir varavīksne. Un varavīksnes galā sēž sivēntiņš, kas ar mums rīkojas kā grib.

Un kāpēc uzreiz dievam, kāpēc tieši vīriešu dzimtē. Varbūt, ka tā ir sieviete. Kāpēc gan tā nevarētu būt sieviete? Kāpēc visi augstākie spēki nevarētu būt sievietes? Ar ko veči ir tik kruti un kāpēc sievietes ir tās, kurām ir jāpazemojas?

MiglasLakat, tu pats teici:

Tad neuzspied man savu uzskatu, ka augstāks spēks=dievs. Tā tas varbūt ir tev. Varbūt tā tas ir 99% pasaules iedzīvotāju. Bet ne man. Ar to mēs atšķiramies no visām citām dzīvajām radībām - ar to, ka mēs viens otram dodam izvēles brīvību.

Ok, šitas viss jau vairs nav pat sviests, tas jau ir margarīns.

Отредактировано etansy (16.11.2009 21:27)

*khem* atvaino, ja es arī tevi sadusmošu, bet nevaru nesniegt citātu, kas tieši izriet no tevis teiktā

un tu šeit taisi margarīnu. Šī ir vienkārši DISKUSIJA. Mēs izsakām viedokļus!

Kā jau teicu - es vienkārši neticu kaut kam vienam , kas spēj radīt tik daudz, uzklausīt un sadzirdēt visus cilvēkus, kuru ir tik daudz, un vēl palīdzēt un tml.. man tas liekas tik nereāli, cik vien nereāli kaut kas var būt. kaut gan - vēl nereālāka man liekas tā paradīze un pēcnāves mūžīgā dzīve, kad dvēseles mīt tajā vietā un kaut kā tā..
Un es uzskatu, ka es esmu laimīgs cilvēks, man būtībā ir viss, ko cilvēks var vēlēties. (bet nu, protams, kā jau katrs cilvēks es vēlos arī tādas lietas, kuru man nav )  Bieži vien esmu pamanījusi sevī, ka brīžos, kad tomēr man liekas, ka jūtos nelaimīga un depresīva utt, es tomēr vienalga turpinu justies labi no apziņas, ka man ir cilvēki , ko mīlēt, man ir dzīve, kuru mīlēt un viss kas to aptver.. Es mīlu dzīvi un tādēļ man nav tieksmes pēc paradīzes..

oj, loģiski, ka atceros! tas bija pirmais ko izlasot no Vecās Derības, es sapratu, ka tā nav man domāta literatūra Okey, ja mīlestība ir abpusēja, ja tai atdodas gan vīrietis, gan sieviete, tad , var dzīvot bez maz vai tikai tai, tam vīrietim .. bet vienalga izņemot to daļu , ka sievai ir visā jāklausa vīrs, kā To Kungu. Nu jā - esmu es feministe, kas daudziem nav nekāds noslēpums

Ok... Man vienkārši ir iespaids, ka Paloma gan netic maģijai un kaut kam tādam, tāpēc man likās, ka tas saistīts ar ticību.. bet īstenībā bieži var manīt , kad šīs abas lietas pārklājas - tie kas ir spējīgi sazināties ar gariem, parasti tic Dievam un redz, ka tas gars atrodas baltā gaismā.

redz, tev Dievs liekas neloģisks, man neloģisks šķiet kaut kas šāds...

opaa, opaa, labi, es laikam ne to veidu izvēlējos - es nekliedzu, es ar izsaukuma zīmēm  pasvītroju sakāmo Attiecībā uz argumentāciju - vai tad ja es sakāmo nepamatoju ar citātiem no bībeles, tad manam sakāmajam nav vertības?