Tieš tā, es pat uz darbu paņēmu līdz un lasīju pat tramvajā braucot! Bet bāc, Rue nomira  Gandrīz trambrulī sēžot apraudājos

hihi, cik pazīstami! Nu, man ar pirmo grāatu bija tā, ka sāku lasīt ap 5iem pēcpusdienā un noliku 2os naktī, kad biju izlasījusi. mana māsa un mamma līdzīgā veidā izlasīja - vienā vakarā/naktī

jā, man taisni gribas pārlasīt, jo maz ko atceros vairs no pirmās daļas. Bet par Cinnu - otrajā grāmatā vajadzētu fanot vēl vairāk. Man šķiet. Katrā ziņā es biju vieglā sajūsmā vienā momentā.

Novilku 3. un pēdējo grāmatu, protams, nenoturējos un izlasīju beigas Tiem, kas vēlas zināt:

Bet tieš to jau es arī biju gaidījusi

P.S - Šeit var novilkt 3. gramatu pdf formātā: http://www.mediafire.com/?7yy6wty9ea749b5

Es kādreiz ar to nevarēju saprast, bet tad atlika uzrauties uz pāris grāmatām ar izcili nelaimīgām beigām...Tagad es vnk mēdzu nodrošināties. Lielākais pārbaudījums man būs noturēties un neizlasīt Vampire Academy 6. grāmatas beigas. Man jau Spirit Bound lasot nācās vietām kost pirkstos no satraukuma un ziņkārības

Ne ne, i netaisos lasīt beigas. Vnk saku, ka grūti būs noturēties, bet tās grāmatas dēļ es to spēšu

Vakar baig sagribējās kko palasīt, sadomāju, ka beidzot jāpieķeras badu spēļu 2. grāmatai, vismaz pāris lapas palasīt Viss beidzās ar to, ka aizgāju 05:30 gulēt, kad neizlasītas palika vien kādas 80 lapas Un arī - tikai tapē, ka šodien uz laukiem no rīta braucām, tā jau būtu visas 472 lpp vienā naktī izrāvusi Šodien ta speciāli braucu ātrāk iepirkt 3. grāmatu, kurai šonakt ķeršos klāt

Nu dikti superīgi, lai gan smagi! Šai grāmatā vēl aizvien vairāk pārliecinājos, ka Katnisa un Pīta ir radīti viens otram, lai gan arī Geils ir dikti jauks Tas skūpsts pludmalē - ahhh, tik reāli tā aina izspēlējās acu priekšā, ka varēju pamatīgi pakust 

Man 3. stāv uz galda un gaida, kad tikšu līdz tai. Viena no manām Ziemassvētku dāvanām, tikai pagaidām jāizlasa iesāktā grāmata.

Izlasīju vakar. Ja pirmās divas grāmatas vēl kaut cik, tad šo grāmatu lasot es kļuvu tik depresīva kā vēl nekad. Visi tie cilvēki, kas aizgāja bojā, tie visi skati, kas tik šausmīgi aprakstīti, un šausmīgais te slēpjas tajā vienkāršajā aprakstā. It kā kāda nāve būtu vnk uzkaitīšana, kārtējais nospiestais kukainis. Sākumā mūs iepazīstina ar visiem šiem cilvēkiem, ļauj viņus iemīlēt un pēc tam viņus tik drausmīgi moka. Nu kāpēc tajā izdzīvojušo pieciniekā nevarēja būt Finniks, kurš beidzot bija apprecējis Annu, un abi bija tik laimīgi? Viņa nāvi man šķiet es pārdzīvoju visvairāk. Un tad Katnisas māsa - nu kāpēc? Pilnīgi no zila gaisa! Nu drausmīgi. Man vēl šodien depresija. Vienīgais pozitīvais tiešām ir vismaz kaut cik laimīgās beigas. Tas jau grāmatas gaitā kļuva skaidrs, ka Geils ir vnk labākais draugs, kamēr Pīta ir tā lielā, galvenā mīlestība

Nezinu kā viņi kaut kam tātad varēs uztaisīt filmu PG-13 auditorijai!

Tas jau jā Vnk es parasti grāmatas un filmas skatos, jo tieši gribu tikt prom no tās reālās dzīves, līdz ar to man arī visu vaig bišen caur rozā brillēm A šīs grāmatas bij tieši par to, kas mums apkārt notiek pašlaik. Dzīve jau tā brīžiem ir pārāk liela un dziļa sūdu bedre, lai vēl lasīt par to gribētos. Vnk tur tā lieta! Bet savā ziņā jā, šai grāmatā ir kkas specifisks un ļoti labs, katrā ziņā liek aizdomāties. Bet šodien visu dienu tāda depresīva jūtos, un kad piedomāju, kura nāve mani visvairāk sāpināja, tad laikam tas bija Finniks. Prima tā dikti pēkšņi aizgāja bojā, es pat aptvert nepaspēju, pie tam visu laiku bēdājos par Finniku, un viņa īso laimes brīdi ar Annu Tādēļ jā, atceros pat, ka tai vietā, kur viņi bēga no tiem mutantiem un kur pēķšņi Finnika vārds vairs neparādījās starp izbēgušajiem, es pat skaļi kliedzu pie sevis, "KUR IR FINNIKS?" Nu jā, un tad bij tā aina, kur mutanti viņu plosa gabalos un tūliņ pēc tam Katnisa arī iemeta tur to sprāgstvielu. Njā, bet šai vieta mana sirds arī salūza