Nezināju, kur lai izsakos par šo grāmatu, bet ieliku te.
Šodien ieraudzīju grāmatplauktā pie draugiem, izlasīju aprakstu, pateicu, nē, paldies, negribu lasīt, jo tad ienīdīšu visus musulmaņus. Tad pašķīru, izlasīju 1.nodaļu, un aizņēmos beigās savas sasodītās ziņkāres dzīta - uzzināt, kā tad patiesība dzīvo liela daļa musulmaņu sieviešu. Jo tas man jau tāpat skaidrs, ka "El Clon" tas viss ir parādīts ļoti rožainās krāsās. Pat ja Maroka ir viena no progresīvākajām musulmaņu zemēm, vienalga tik brīvi nez vai tur noteikumi ir.
Braucot autobusā mājās palasīju vēl, bet pat netiku līdz nodaļas (3.iespējams) beigām, jo man palika tik slikti, ka vairāk nespēju lasīt. Tagad nesaprotu,vai lasīšu tālāk vai nē, jo pateikt, ka šī grāmata ir smaga nozīmē nepateikt neko. Pietiek izlasīt kaut to pirmo nodaļu, lai nāktos aizdomāties... Jo šis nav ne romāns, ne filma, bet gan realitāte. Vienas sievietes, kam palaimējies izbēgt, izdzīvot un izstāstīt. BEt cik gan daudz ir tādu sieviešu mūsdienu pasaulē, kuras joprojām tā cieš, tiek pazemotas, noliktas zemāk par mājlopiem? Tas ir vienkārši šausmīgi... Tieši no šīs grāmatas realitātes man ir tik slikti - jo tas ir ļoti pa īstam. Tā notiek.
Protams, negribas uzreiz visus musulmaņus mest vienā katlā un bļaut, ka islams nekam neder, bet tomēr tas ir nenoliedzams fakts, ka liela daļa musulmaņu tiešām izturas pret sievietēm kā pret kāju pameslu.. Jā, domāju, ka tādā valstī kā Marokā varbūt vietām ir labāk nedaudz, un citādāk arī ir musulmaņu sievietēm, kas dzīvo kaut kur citur, nevis arābu zemēs - Eiropā, Amerikā utt. Es pieņemu, ka viņām nav tik drastiski noteikumi un Islams var būt arī mierīga reliģija, bet... Nu jā, šajās stingrajās islama zemēs situācija ir biedējoša. Ļoti...
Gribēju minēt kkādas atšķirības ar "El Clon" rādīto, bet pēkšņi liekas, ka neko neatceros. Nu, viens bija tas, ka rotaslietas sieviete valkā tikai pēc precēšanās. (Hadilja ar savu "oro"). Tad vēl Clon mēnešreizes kā baigais prieks utt.tip, bet tur aprakstīts, ka jāslēpj un kā lielākais kauns un neškīstība. Nu, jā, skaitās nobriedusi meitene/sieviete tad, bet vispār nešķīstība. Jā, un, protams, izglītība - es jau brīnījos kā Clon rāda, kā arī meitenēm stāsta un māca Korānu utt., jo pirms dažiem mēnešiem žurnālā lasīju par to Maroku un ka tur tagad sākas kustība šajā lietā, ka sievietēm sāk mācīt Korānu... bet tas notiek smagi un nav vispārpieņemta prakse. Nu lūk, šajā grāmatā pateikts, ka viņa negāja skolā, nezināja vai zeme apaļa vai plakana, par ģeogrāfiju nemaz nerunājot, par tādu Korānu arī uzzināja tikai jau, kad bija nonākusi Eiropā...
Tad vēl "Clon" baigi uzsver, ka ja vīrs sievu sit un kā tur labi neizturas, tad var pieprasit šķiršanos utt. utjp. Šai grāmatā pateikts, ka apprecoties sieviete nevar meklēt patvērumu nekur, izņemot vīra mājas un tas ir negods un kauns ģimenei, ja sieviete (viņas māsu vīrs sita) nāk uz mājām sūdzēties...
Tas laikam viss, ko pagaidām atceros. Vienkārši man islams jau tā ir sāpīga tēma, bet pēc šīm dažām lapām jo sāpīgāka.
Laikam jau tomēr mēģināšu turpināt. Mana sasodītā ziņkārība. Vai interese. Vai sauciet, kā gribiet. Gribu zināt, kas ar viņu notika...