Ahhhh, es nevaru - jāskatās Titāniks  Es šito filmu skatījos pirmo reizi, kad man bija 11 gadiņi, un jau tad asaras kā pupas bira, kaut gan praktiski vēl sīcis biju un tāda lieta kā pieaugušo mīlestība man bij tumša bilde. Un joprojām raudu katru reizi, kad skatos, ja vien speciāli nesakoncentrēju visus spēkus un nedomāju par to, ka Leo un Keita abi joprojām ir sveiki un veseli, ka tā bij tikai filma. Bet reāli šeit pat neder tā doma - tā bij tikai filma, tā bij vistīrākā patiesība - visi tie cilvēki 

Ja man pēc Titānika Leo iepatikās pēc ārējā izskata, tad pēc šīs filmas es viņu patiesi sāku apbrīnot kā aktieri:

Pat tas sākuma teksts man galvā joprojām stāv - "Some of this is legend, but at least this much is fact. When the rising citizens of France destroyed the Bastille, they discovered within it's records this mysterious entry - the prisoner number 64389000, The Man in the Iron Mask." Ahhh, come to think of it, jānoskatās arī The Man in the Iron Mask