Esmu tikusi līdz 27. sērijai (ieskaitot) un... nu valdzina mani šis seriāls! Atkal jau pierādās, ka viss ir atkarīgs no pasniegšanas! Jo, kaut arī šeit daudzi notikumi ir tik klišejiski un it kā kaitinoši, mani tie šeit nekaitina, tas viss tā organiski iekļaujas un saplūst... Nu patīk man! Un lielākais jau nopelns galvenajiem varoņiem - Lolai un Andresam, Karmenai un Dženkarlosam. Patiesībā, viņi teorētiski nav manā stilā, bet man viņi drausmīgi patīk!! Tik forši, dzīvīgi, tādi.. enerģiski. Un ļoti mīloši. Tiešām viens otram radīti, tāda sajūta ir. 
Un jā, briest actions, jau kādu laiku jūtams, bet nu jau man šķiet vēl tuvāk. Lolas un Soles pagātne arvien tuvāk piekļūst viņām... Kaut kā man sajūta, ka tam visam beigās būs sakars ar to aktuālo policijas lietu, citādi tā šķiet drusku beztolks. Man gan prasītos, ka pirms tā actiona, Lola un Andress atkal būtu kopā. Kaut kādā ziņā laikam gribas līdzīgi kā msed - kad mīlas lietas +/- atrisinājušās, iet actions un abi kopā pret ļauno. Viņiem tas lieliski izdotos! 
Un 27. sērija bija pavisam aizkustinoša, tieši beigu daļa! Lolas atmiņas par abu pirmo reizi, ak, tā saruna viņu vienkāāārši tik skaista man šķita! Citādāk kā citos seriālos! Un pēc tam Andresa ierašanās, viņu skumji skaistā saruna! 
Haha, bet es nevaru beigt priecāties par Deboradoras ablomu, gribot dabūt bērnu no Andresa tēva - tad viņa ar neīsto meņģējās pa gultu... 
) un man liekas, ka abi arī pēc rakstura sader, cik nu redzēts intervijās. Man vismaz šķiet, ka dzīvē viņi varētu kļūt par dikti labiem draugiem.
Tagad vsp tur tik interesanti, actions (nu jā, loģiski, ka uz beigām tāds ir, kad viss sāk risināties.....) Es vakar pat šūt pārstāju vienā brīdī. 
Rodrigo, Andress... sirds apklust, kad cita ķermeņa daļa sāk runāt. 
