Pirmspēdējā sērija bija sava veida epilogs, jo tajā tika parādīta Fatmagulas un Kerima tālākā dzīve-abi gaida meitiņu, kura tiks nosaukta par godu vecmāmiņai no tēva puses-Enise, kā arī Fatmagula ir ar mieru ar žurnālistes starpniecību izdot savu autobiogrāfiju. Savukārt pēdējā sērija atkal ļāva ieskatīties tās dienas, kura uz visiem laikiem mainīja Fatmagulas dzīvi, svarīgākajos notikumos, kuri soli pa solim noveda līdz traģēdijai. Fatmagula spēja nepadoties bagātās un ietekmīgās Jašaranu ģimenes, kura darīja visu, lai glābtos no taisnās tiesas, un var tikai apbrīnot viņas spēju piecelties pēc tāda likteņa trieciena un dot pretsparu saviem varmākām. Turklāt arī Kerimam viss notikušais nāca par labu, jo kļūstot par Fatmagulas vīru, viņš vienlaikus kļuva arī par viņas sargeņģeli, kurš nekad viņu vairs nenodeva un bija pats lielākais atbalsts cīņā par taisnīguma uzvaru, un arī pašam lika pārvērtēt savu dzīvi, tādējādi pilnībā izpērkot savu vainu Fatmagulas priekšā. Tā bija ne tikai Fatmagulas, bet arī visu pārējo sieviešu, kuras piedzīvoja līdzīgus noziegumus pret sevi, cīņa par taisnību, ne velti tiesas diena kļuva par īstu manifestāciju par sieviešu tiesībām.