Dž. T. Lī Rojs - Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu
Sižets: Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu — aizraujošs desmit stāstu apvienojums, kas plūstoši lasāms kā romāns. LīRoja darba tēmu — vaina un grēks — paudējs ir zēns, kam viņa aizbildņi tik ļauni nodarījuši pāri, ka viņš tik tikko apjauš savu identitāti. Jeremija ir bērns, kuru neviens negrib, un viņš kā tenisa bumbiņas tiek mētāts no audžuvecākiem pie dusmīgās pusauga mātes Sāras vai fanātiski reliģiozajiem vecvecākiem. Sāra, ko dziļi traumējuši viņas ar Bībeli apsēstie vecāki, 14 gadu vecumā devusi dzīvību zēnam; 18 gadu vecumā viņa atgriežas, lai pieprasītu dēlu atpakaļ. „Neviens neatņems to, kas mans,” skandina paranoiskā jaunā sieviete, kas pārpilna neķītrību un tabletīšu.
Jeremija — pretrunīgs un emocionāli izspiests, bet sevi nežēlojošs un nesakauts — izraisa līdzcietību. LīRoja darbs ir pārsteidzošs sasniegums viņa literārās formas pilnveidē.
Viedokļ":
Rets gadījums rakstniecībā — pusaudža darbs, kas adresēts pieaugušo auditorijai. Desmit šeit apkopotie stāsti rāda autoru, kam — par spīti viņa jaunībai — ir neviltoti autoritatīva balss. Viņa atteikums sentimentalizēt ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgumu, kas jāizcieš un tiek uztiepts viņa varoņiem, rāda uztraucošu pasauli, par kuru LīRojs nepārprotami zina daudz. Šajos stāstos vērā ņemams ir veids, kādā tie izgaismo pusaudža izbiedēto redzējumu par cilvēka sirdi, kas ir gan nežēlīgi lokana, gan pārplūdusi ar samaitātu vienaldzību pret bērna emocionālo labklājību.
John Green, Booklist
--------------------------------------------------------------------------------
"Skaudrs, nežēlīgs, griezīgs un satricinošs."
Kirkus Reviews
--------------------------------------------------------------------------------
"[LīRojs ir] izbadējies rakstnieks — ar instinktiem, kādi piemīt cilvēkam, kurš makšķerē zivis ar nolūku tās apēst. Uz āķa uzķēries lasītājs netiek atlaists."
Bookforum
--------------------------------------------------------------------------------
"Aculiecinieka iztēle deg [LīRoja] valodā [..] tikpat dzīvi, cik sērkociņš, kas tiek turēts acu priekšā."
The New York Times Book Review
Izkausās jau interesanti? Ideja laba, bet... Man asirds apziņa neļauj ieteikt nevienma lasīt grāmatu. Par to kā dzimst sadomazohists vai vienkārši garīgi slims cilvēks. Un autoru es vienkārši "apbrīnoju" - par fantāziju un atrast vārdus, lai to aprakstītu. Varbūt vainīgs arī mans pašas viedoklis par sievieti kā Sāra ( mani pašu pā''nēma izbrīns, kad atradu, ka to sauc sāra, kā manā Vēlies padejot?, bet tam ar to nav nekāda sakara), kas izraisa briesmīgs notikumus sava brīvā dzīvesstila dēļ. Un man žēl bērnu ,kas mīl mātes, par spīti tam visam, ko tās liek pārciest.... NEIESAKU!
