Oho... Nu pēc tādas reklāmas man ar sagribējās izlasīt, lai gan no otras puses - ko tādu es varētu lasīt tikai vējainās rudens naktīs, kad ir auksti un skumīgi. Man šķiet tādām grāmatām nepieciešams īpašs noskaņojums...

es zinu ka man pavisam noteikti negribu tādu lasīt, tā jau gribētos bet nav tāds garīgasi, rudēni vai ziemā varbūt, kad uznāks manas pesimisms
tagad izlasīju karsto ledu, man dikti patika un gribu lasīt ko tādu, kas beidzos būs bibliotēka tad paņemšu ja rītdiena pienāks, kaut ko tādu gribu izlasīt

pinocchio vispār maz lasa tā kā nemāku patteikt
bet sāk uzmākties vēlme lasīt, tikkai kā parasti noteikti paņemšu sliktu grāmatu un tad ar to arī beigsies mana vēlme
vēstule pudelē ir arī filma nezinu vai pēc grāmatas uzņemta vai vienkārši nosaukums vienāds
ja redzēta filma man vismaz nav tik interesanti lasīt

s ar nesmu redzējusi, vislaik kad rāda gribu noskatīties bet kautkā nesanāk,
starp citu tu nezini kāds ir īstasi nosaukums, filmai ko vakar rādīja pa lnt iztulkots bija zilais auto, bet vai tas it īstais nosaukums???man dikti patika to filmu

iesaku izlasīt karsto ledu, man dikti patika viņu attiecības, tik ajukas, numan jau vispātr patīk tādas attiecības, ka nav īsti mīlestības no pimā acus skata, tas kaut kā jaukāk un reālāk

viena meitene ir rakstītāja un skolotājs apgalvo ka viņai ir talnts, viņš palīdz viņai gatvoties vienam konkursam, pa vidu tur viņai ir lielas ģimenees problēmas un to visu viņa viņam stasta, viņi itkā kļūst pa labiem draugiem itkā kaut ko vairāk, viņi nonāk florida, katrs gan atseviškī, bet'mērķis ir viens konkurs raksnieku, viņš ir tiesnesis viņa piedalīsies, bija paredzēts ka viņa uzstāsies ar "zilo auto"
bet viņš itkā pavadot viņu uz mājām iedod viņai savu džemperi un viņi doas itkā uz kaut kādu istabiņu, viņš viņu sāk skūpstīt un teorētiski ievlk gultā, viņš viņu skūpsta... un grib lai pasaka ka viņa arūi to grib, bet viņa to nevar jo viņai tas liekas nedaudz pretīgi. viņš itkā liekas mierā un ieiet vannas istabā par to laiku viņa paložņa viņa mantās un atkļāj ka viņš ir melojis. viņš aiziet prom.
nākamajā dienā ir konkurs un viņa uzstājas tikkai ne ar zilo auto viņa ir uzrakstījusi jaunu darbu kur viņa visu priekšā atklā kāds viņš ir. viņamkonkursā neuzvar, bet gan aiziet prom, atgriežas pie mātes, iepriekš viņa bija aizbēgusi. viņām ir nelila saruna " es zinu ka viņš nav perfekts, bet viņš man ir nepieciešams" māte šoreiz atzīst ka viņai ri taisnība un iedod viņa kasti kur viņa iŗ viņas tēva bildes, iepriekš to viņa ir slēpusi skapj aukša un nevēlējās lai to kustina
pēc viņas atbrauc viņas tēvs zilā auto
"man patīk šis zilai auto
šim zilajam auto patīc tu"
un viņa aizbrauc auto kuru līdz šim bija daļēji ienīdusi

nu neistāstyīju interesanti, bet pinocchio tādas lietas nemāk

Nē, ir interesanti. Man patīk. Es tikai brīnos, ka tādu filmu neesmu redzējusi. Tur pazīstami akieri spēlē? Ā un viņa veca vai jauna? hmm. grbētos redzēt.
paldies, ka pastāstīji un rakstīji tik gari. tas bija jauki.

kas par filmu? pastāsti. varbūt es zināšu. (īstenībā man patīk lasīt to ko Tu raksti pat interesantām filmām)

Labi, koka cilvēciņ, es dodos. Piedod, ka Tevi pametu (nāks Tev bonuss manā apskāvienu rēķinā). Tagad man tiešām jaiet. Šokolādigus sapņus Tev... :kiss:

es gan neredzēju sākumu kā viņie iepazinās, bet cerams sapratītis
ir trīs galvenie varoņi
viņš
viņa
ķīnītītis - kādrei dikti patika ķīna, nu tagad jau vairs ne, bet nu nevaru nesaukt mīļvārdiņā, jo viņš aptiešām bija jauks

viņi abi bija dejotāji. viņa māsina slimnīcā.

viņi bija kaut kā satikušies viņš un viņa, viņa bija pievēkusi viņa gliemežvāka kalarotu, jo tā viņai būtu iemesls viņu satikt, viņa viņa dēl bija kā apmaķata. darīja visu lai atkal satriktos. viņeim pa starpnieku kļusva ķīnītītis, viņš aizgāja pakaļa šajai kaklarotai. bet viņa bija tik apmākta ka vēlējās atdot to tieši viņam. nu tā vķīnīetītis pamanīj šo patiku, apmāktību, viltus mīlestību.
viņi abi beidzot atrada darbu, abi gan ne par dejotāja skolotājiem, bet tikai viņš, ķīnīetītis skaitījās tam pa vecu, viņš bija apkopējs
viņa to uzzināja, caur ķīnietīti, giemežvāku kaklarota visu laiku ir pie viņas
viņa gāja uz dejošasnas nodar'bibām, viņš redzeja ka viņai viņš patīk, bet viņam viņa nepatika, varbūt pat riebās. viņa dejo briesmīgi un viņa pa klusos viņam gāja vēl papilduspie ķīnietīša uz deju privātstundām ar laiku viņa kļuva laba dejotāja, viņša palīdzēja viņai arī emocionāli -
bērnībā viņa netika baleta nodarbībā jo bija pārāk resna, un tas viņa vēl joprojām bija vilcies līdzi viņa sevi uzskatīja pa restu kaut drīzāk bija kautlaina, ķīnietītis palīdzēja viņai saprast to un vēl dažas liets,
bija kāds konkurs, un viņš vēlējās piedalīties no savas grupas ar labāko dejotāju, un tagad ā bija viņa, viņus apmācīja ķīnietītis, lēnām viņa viņam sāka iepatikties, bet viņai sāka aizlekt ka viņš nemaz nav tāds kādu viņa bija iedomājusies. viņi kopā mācījās dejot, gan ar aisietām acīm, gan sasieti kopā
viņi iekļuva šo sacensību finālā un būtu pat vinnējuši
viņi nodejoja savu deju un viņš viņu noskūpstīja,
ķīnietītis ieraugot viņu bučojamies izskrēja ārā, opie ēkas piebrauc autobuss viņš jau tajā gandrīz iekāpā
bet iskrēja ārā viņa viņai saplīsa kaklarota un viņi kopā iekāpa autobusā, viņš palika ceļmalā kā idiots savajās labajās drēbītes itkā ar uzvaru