missy написал(а):Vispār kā Tev liekas, kādai ir jābūt harmoniskai dzīvei?
Un nu tad beidzot es atblidu. :blush2:
Harmonija ir saskaņa. Harminiska dzīve ir saskaņota dzīve. Un ne jau ar pulksteni saskaņota - ar dabu, cilvēkiem, savu ķermeni, dvēseli un visu, kas notiek visapārt. Tie varbūt saulrietu, kurus skatoties tu jūties pārlaimīgs, ne draugu un kompānijas pēc, kas atrodas līdzās, bet vienkārši tāpēc, ka Dievs ir radījis, ko tik neaptverami skaistu un nepieciešamu. Raudzīties zirnekļa spēlē ar rasas pilienu, zāles dīgšanā; klausīties blakus ģuļoša bērna elsās; elpot pēc lietus salijušo zemi un miljoniem citu lietu, kas pelēki uz pasauli skatoties, liekas nevajadzīgi sīkumi. Dzīvot harmoniski ir dzīvot ar pavisam citu skatu uz dzīvi - siltāku, laimīgāku. Un pateicīgāku. Un ne jau viemēr harmoniska cilvēka seju rotā smaids - cilvēks taču ir un paliek cilvēks. Bet īsti harmonisks cilvēks ir tāds, kurš izprot - viss notiek uz labu. Un raud, kad ir skumji asaras neaizturot, lai kur un kas - raudāt, lai būtu haromonijā ar savu noskumušo dvēseli. Un dusmojas, lai būtu saskaņā ar savu aizvainotu dvēseli. Harmoniska dzīve ir spēja, katru dienu pieceļoties, pasauli iepazīt un iemīlēt ar vēl nebijušu mīlestību. Mīlēt.
Nu es gan izplūsu par garu...
Bet man harminiska dzīve ir tāda nākotnes vīzija. Vienīgais ko pavisam konkrēti zinu - gribu sasniegt. Nu paies daudz gadu līdz iemācīšos dzīvot harmonijā ar citiem, bet grūtākais - ar sevi. Man patīk aizvērt acis un iedomāties to skaisto sajūtu. Pienāks tāda diena, kad jūs mani redzēsiet paejam garām un smaidot bez iemesla - par to, ka pasaule ir tik pasakani skaista. Tāpēc apbrīnoju Mariju Naumovu - viņas harmonijas dēļ. Vēl izlasīju rakstu šī mēneša veselībā. Patiešām apbrīnojami. Un tikai tagad aptvēru, ka arī pazīstu dažus harmoniskus cilvēkus.
Un ši te rakstīšana man bija maza harmonija. Jo laikam pat nebiju aptvērusi, cik man tas ir svarīgi. Paldies, missy.