Nu atnācu un uzreiz noskatījos. Nu nebija īpasi jauka šī sērija - daudz pretīgas spīdzināšanas... Nu smieklīgi, kā Djego ar Esmi pa upi kūlās un tad brīdis, kad Djego zem ūpenš ķepurojas    Esme viņu gandrīz noslīcināja. Un protams manas mīļās beigas ar atpazīto medaljonu, lai gan lūpas Esme jau arī atpazina.

Alejandro atrada ievainoto Yumalai. Būs atradis apsēstību visai dzīvei.

Beidzot jaukais Tobias parādījās - viņs mums vel tik daudz reizes liks smieties un glābs Zorro, jo arī viņam patiks uzlikt masku 

Nu Marianhela savā elementā. Manuprāt tas ainas ar Montero cietumā - tās divas pļaukas un visa saruna bija labakais šajā sērijā. Ir patīkami, kad arī strap ļaunajiem varoņiem ir tāda ķīmija. Un man patika, kā Marianhela cītīgi Zorro plakātiņu apskatīja. Smuks plakātiņš, vai ne? Nav brīnums, ka Marianhela sadomās, ka Djego būs viņas vīrs, bet Zorro mīļakais...

Man diezgan besī tās klostera ainas. Jau pirmoreizskatoties besīja. Bet nu skatos tieši Natahsas Klausas dēļ - fantastiska aktierspēle, liels talants. Bet ja tur nebūtu Natasha, droši vien pārtītu...

Taks, kas vēl? Hmmm... A, jā, vēl ġribēju Almudenas un Alejandro sarunu pieminēt. Tas būs lieliski, ka Djego visu laiku izliksies tāds nevarīgs tēta priekšā. Nabaga Alejandro - domā, ka dels pat ar zobenu neprot rīkoties. Un Almudena tik aizkustinoša savās rūpēs par Esmi. Nu a Yumalai tikai gaisu jauks - man vienmēr dusmas uz viņu bija, jo Almudenai tik daudz nāksies ciest, bet viņa vienalga tā mīl Alejandro...

Ai, lai, gaidām tālākās serijas ar indiāņiem, "primer y unico hombre de tu vida" un "antes somos dos, ahora somos uno..."....