Nu jā - un cik sapratu tad Midnight Sun meanas deļ Stefenija vairs negrib to pabeigt...
Nu man ir tā - filma man patika, bet nesajūsmināja. Vakar pat negribeju otreiz viņu redzēt, bet tagad, kad grāmata vairāk kā pusizlasīta, tad gribu - neta ielādēšu vai DVD iegādāsos - ta jau manīs. Robert Pattisons mani joprojām īpasi nesajūsmina un lasot grāmatu, es Edvardu iztelojos savādāku - patiešām skaistu, jo Pattisonu par tādu neuzskatu. Pardon. Bellas atveidotaja gan man filmas laikā iepatikās un viņa patiesi tēlo ļoti labi.
Kā jau teicu - grāmata ir daudz lieliskaka par filmu. Man, atšķirībā no Palo, uzreiz iepatikās stils, kā Stefenija raksta - ļoti vienkārši vārdi un teikumi, humors, ir viņas varoņi no ļoti tipizēta - nu nemitīgi tiek pretstatīts Bellas neveklums un Edvarda grācija. Arī visi tie citi skolas biedri - Bellas draugi - ļoti tipizēti varoņi un ātri saproti, ko no kura gaidīt.
Es laikam esmu meitu-tēvu, dēlu-tēvu attiecību fans filmās. Nu patīk man ļoti Bellas attiecības ar Čārliju. Es mīlu viņu retās sarunas un kopā būšanas mirkļus.
Un es tiesām gribētu izlasīt to pašu stāstu no Edvarda viedokļa, jo tas mežonīgi pietrūkst.Tas patiesībā ir viens no iemesliem, kāpēc nekad neesmu pirmajā personā rakstījusi, jo tas viss darbs ir tikai no viena varoņa skatu punkta, bet otru varoni mēs neredzam - viņa domas, izjūtas. 13.nodaļa bija kā balzamiņš, jo Edvards stāstīja, ka viņs juties pirmoreiz satiekot Bellu. Fanoju par šito nodaļu. Pēc izlasīšanas man sapņos rādījās meža pļaviņa, kurā guleja fantastiski skaists jauns vīrietis un mirdzēja un blakus Bella. Njā, atliek tik kārtējoreiz pieminēt, ka Robertam Pattisonam Edvards mana sapnī nelīdzinajās. Bet bija tik fantastiski - es jau vispār tik lieliski, ka viņa ir nosapņojusi to ainu. Tas mani vēl vairāk saista pie autores un šī darba.