:laimigs:

Un tātas - sestā sērija sākas ar to, ka Esme ir ieraudzījusi uz Djego krūtīm to pašu medaljonu, kurš bija Zorro. Viņa ir šokā, atceras Zorro un Djego - kā satikusi vienu un otru - un nosaka "Nē, šitas muļķis tak nevar būt Zorro... Laigan - viss ir iespējams. Es taču esmu čigānu princese..." Tad viņa tā kā paklapē pa Djego krūtīm un viņš sāk klepot - redzams, ka dzīvs, bet bez samaņas. Es sāk slaucīt viņa seju un tad saka, lai viņš gaidot te - viņa ies meklēt palīdzību - un aiziet ar.

Tikmēr Cietumā kapteinis ēd vistiņu un runā ar savu labo roku. Kapteinis saka, ka gubernators Fernando centies viņas iestāstīt, ka sieviete maskā ir čigānu karaliene, kura mēģinājusi nogalināt Spānijas karali. Kapteinis protams šīm muļķībām nav noticējis. Viņa labā roka saka, lai ļāuj viņam nogalināt sievieti maskā. Kapteinis saka, ka nē. Sieviete vēl noderēt lai pakļautu un kontrolētu Fernando. Turklāt, Fernando tagad esot viņu parādnieks, viņi ne tikai zinot par sievieti maskā, bet arī par to, ka viņš nogalināja to pārbaudītāju. Labā roka saka, ka gubernators drīzāk varētu uzvelt vainu uz kapteini par šiem noziegumie. Kapteinis piekrīt, ka viņiem ar gubernatoru jābūt uzmanīgie. Un vēl viņš saka, ka ļoti iespējams kļūs par gubernatora znotu, jo gubernators jau viņam piedāvājis savas meitas Esmeraldas roku (tā arī bija - piedāvāja tā caur puķītēm 5. sērija - es tik aizmirstu atstāstā to pieminēt!). Labā roka - "Jūs tiešām gribat precēt kādu, ko neesat pat redzējis?" "Laulības ar gubernatora meitu man ir izdevīgas un turklāj, ja viņā ir tikpat skaista, cik viņas māsa, tad kādas problēmas..."

Tikmēr Esme meklē palīdzību un atkal atceras savas tikšanās ar Zorro un Djego. Joprojām domā, ka nu nē - tie abi nevar būt viens cilvēks. Viņa aizķeras un nokrīt un tas viņu ielenc indiāņi.

Tikmēr viņas tante Almudena ir atradusi ratus iegāzušos ūdenī un pie ratiem Djego zirgu. Sazin no kurienes parādās arī svētais tēvs Tomass un Almudena pastāsta visu par Esmes nolaupīšanu. Tēvs saka, ka izskatās, ka abi ir upē - jāskatās upē uz priekšu - varbūt izskaloti ārā. Un saka, ka tā lāk ir ūdenskritums. Tas dikti satrauc Almudenu. Tēvs saka, lai šī jāj pakaļ palīdzībai. Un lai atved kareivjus, jo šajā apvidū valda indiāņi - kanibāli...

Un atpakaļ pie Esmes un indiāņiem. Viņa lūdz palīdzību, bet indiāņi viņu apskata, kā pārtiku!!!   Esme gāž vienam pa seju, a šis gāž pretī. Indiāņi Esmi piesien un izskatās, ka cepinās pusdienās.

Tikmēr Djego pamostas ar vārdiem: "Esmeralda. Esmeralda". Ierauga Esmes kabatas lakatiņu sev uz pieres un atkal sauc Esmi un meklē viņu.

Kamēr indiāņi tur ņemas ap Esmi - izskatās, ka izpilda kaut kādu rituāli pirms sākt cepināt, pie Fernando ierodas Marija Pija. Viņa ir nikna, a šis prasa, vai tad viņai nepatika viņa dāvanas. Viņš saka, ka viņa esot viņam daudz skūpstu parādā par visiem šiem gadiem. Mēģina noskūpstīt - šī neļauj un dusmīgi pārmet šim gan to, ka šis naktī bija pie viņas ieradies un visas māsas pamodināja, gan par atsūtīto pārtiku un citām lietāk. Viņa kliedz, ka viņam jārespektē klosteris un mūķenes. A šis saka, ka viņas esot tikai bars gļēvu sieviešu, kuras cenšas noslēpties un noliedz savas jūtas. Viņa apvainojas, ka viņš nenovērtē to, ka mūķenes palīdz nabagiem. Šis pat atvainojas, bet saka ka naktī nemeklējis mūķeni, bet sievieti, ko mīl. Atkal cenšas noskūpstīt. Šī takal neļauj un saka, ka klosteris ir viņas izvēle un viņam tā jāciena. Šīs lūdzas viņu, ceļos nometās... "kāpēc tu pameti mani, kāpēc attiecies mani precēt, kāpēc pameti šajā ellē???"

Tikmēr klosterī Supliciosa berž kāpnes un atkal dzird, kā vīrieša balss sauc "Marija Pija". Viņa ierauga it kā garām paskrien melns suns. Seko tam un tad ierauga tādu tā kā melnu tēlu - nu tipa velnu ieraudzīja. Skrien histērijā kliegdama : Tas ir viņš, tas ir viņš..." Citas masas cenšas viņu nomierināt...

Un taipat laikā Fernando saka Marijai Pijai: "Es neesmu velns!" Viņš saka, ka vienmēr ir viņu mīlējies un grib zināt, kāpēc viņa atsauca saderināšanos. Ko viņš tādu esot izdarījis? Viņa saka, ka viņai neesot atbildes. Atgrūž viņu un saka, ka vienkārši gribējusi sevi veltīt mūķenes dzīvei. Viņa saka, vai tad tiešām viņam tik grūti viņu saprast. Viņš saka, ka saprot viņu, kad viņa ir tik tuvu un zina, ka viņa apskāvienos viņa vienmēr bija un būs kaislīga sieviete. Šī raud un lūdz likt mierā, a šis ņem un noskūpsta. Šī pārtrauc skūpstu uzreiz un iegāž pļauku. Viņa saka, ka nevarot viņu mīlēt, bet drīkstot tikai nīst. Bet negribot viņu nīst, tāpēc, lai viņš liekot viņu mierā un nemeklējot. A viņs viņai sola, ka meklēs viņu miljons reizes un labāk, lai viņa viņu ienīst nekā ignorē, kā šos daudzos gadus, jo viņš esot iemīlējies vīrietis un cīnīšoties, lai viņu atgūtu. Un tad beidzot viņa tiek pa durvīm ārā... Fernando dikti pārdzīvo - tas ir redzams.

Almudena satiek kapteini ar kareivjiem un aicina viņus doties uz upi.

Esme pie indiāņiem, lūdzas, lai viņai nedara pāri. Tikmēr Djego viņu meklē un visu laiku sauc... Atrod viņas kleitas sprēmeli un indiāņu spalvas un izdara secinājumus. Skrien tipa glābt Esmi kliegdams viņas vārdu un iegāžas bedrē - droši vien indiāņu lamatās...

Tikmēr čigāni pastāsti Renco, kā šķirušies ar Esmi un ka novērojuši viņas māju, bet mājās viņa nav atgriezusies. Renco dusmīgs un saka, ka pats jās viņu meklēt.

Pie upes tēvs Tomass un Almudena atved kareivjus. Kapteinis sūta tēvu Tomasu un Almudenu mājās un saka, ka viņus pavadīs viņa labā roka - kareivis Pisarro. Almudena iebilst, bet kapteinis caur puķītē paziņo, ka tas neesot lūgums, bet pavēle. Tēvs Tomass lūdz lai Almudena dodas  ar Pisarro, bet viņš paliks. Bet Pisarro viņs pasaka kaut ko, ko es nesapratu - laikam tipa, ka Pisarro jāatgādā pierādījumi par pārbaudītāja nāvi - nu nezinu - tad jau manīs, ko Pisarro darīs. Kapteinis saka kareivjiem, ka meklēsim pie upes un ja vajadzēs arī selvā - kur indiāņi.

Pa to laiku Alehandro atved mājā ievonoto indiānieti. Viņs liek Doloresai rūpēties un klusēt, jo spāņiem nav pieņemts palīdzēt indiāņiem. Alehandro brīnās - kurš gan indiānieti sašāvis.

Almudena iebizo pie Fernando un stāsta tik daudz cik pati zina par Esmes pazušanu. Fernando dusmīgs, ka Esme ar Djego. Un tad ienāk kareivis un saka, ka indiāniete, kura mēģināja nogalināt Fernando ir pazudusi un Fernando kļūst pavisam nikns... Pavēl jebkādiem līdzekļiem atrast indiānieti... Almudena pārmet, ka viņam vairāk rūp indiāniete, nekā paša meita. A šis saka, ka viņa nav viņa meita un vispār viņš jau tā esot pārāk labs rūpējoties par to nolādēto bastardu (Esmi!) Almudena paziņo, ka viņai kauns par tādu brāli. Un kaut tik ar Esmi viss būtu labi. Almudeni pamatīgi nolamā Fernando.

Kanibāli aptriepj esmes seju ar kaut ko (izskatās pēc asinīm) un barvedis tūlīt taisās viņu uzšķērst... Tikmēr Djego tiek ārā no bedres un pasaka - "Kā man šobrīd pietrūkst mans zobens..."

Tad ir smieklīga aina ar Karolīnu (tiesneša meita kura bija Djego mīļākā) un viņas vīru (super komisks tipāžs!!!) Viņa grib sexu, a šis saka ka nini, jo esot džentlmenis...   Tā nu šī paliek gribot un pie sevis nosaka, ka viņai pietrūkst Djego. Jā, nu vēl vīrs viņai pārmeta, ka bārā runā, ka viņa esot Djego mīļākā - šī protams noliedz...

Tālāk seko aina, kur Marianhela mazgājas vannā un Olmoss blakus laizās un stāsta, ko uzzinājis par djego - nu, ka viņš esot vājš cīnītājs, bet varens mīļētājs - tāda nu viņam slava. marianhelai dikti patīk un viņa saka, ka šis vīrietis ir kā radīts viņai. Olmoss saka, ka Djego nav pietiekami labs, bet viņa saka, ka ir jo ir bagāts, izskatīts, kaislīgs - respektīvi spēs apmierināt viņas neizsīkstošo kaisli... Un tad liek Olmosam iet prom. Šis iet un runā vienatnē ar sevi - pārdzīvo, ka ir neglīts un Marianhela grib seklo djego - ni var redzēt, ka večuks Marianhelas dēļ nojūgsies - un lai gan būs greizsirdīgs uz citiem viņas večiem - vienalga darīs visu, ko Marianhela liek. Pēc žanra likumiem beigās viņam būtu jānogaliana Marianhela un pašam jāuztaisa pašnāvība - kā tas bija "Sievietē spogulī", kur šis pats aktieris tēloja Barbaras - galvenās ļaundares pakalpiņu. Nu bet tās jau tik manas piebildes.

Tad renco māte runā ar galveno čigānu Honasu un cits čigāns pastāsta kā viss bija ar Esmi un ka Renco aiztrauca ūz viņas mājām, lai pārbaudītu vai viņa pārradusies. Renco māte arī pasaka Honasam, ka renco iemīlējies Esmē. Citi čigāni dosies pakaļ renco. Renco māte kārtīs ierauga, ka tuvu stāv nāve un sūta ātrāk čigānus doties.

Tikmēr Renco ielien Esmeraldas mājas pagalmā, kur viņu ierauga un aiztur kareivis. renco lūdz, lai nešauj.

Un tad ir pati burvīgākā šīs sērijas aina - Esmi jau tūlīt nogalinās. Djego slēpjas un to noskatās. Viņš atceras kā sv. tēvam Tomasam un citiem mūkiem devis zvērestu kalpot kā Zorro un ar savu un savas ģimenes dzīvību zvērējis sargāt Zorro noslēpumu un nevienam to neatklāt. Un tad tieši pēdējā brīdī viņs metas uzbrukumā un izglābj Esmi no drošas nāves. viņi TĀ saskatās. viņš cīnas, un arī viņa ir atbrīvojusies un cīnās.

Tikmēr Marija Pija kopj un mierina Supliciosu un saka, ka nebija nekāda dēmona. Bet Supliciosa saka, ka redzējusi savu brāli (nu tā ēna, ko viņa redzēja.). (Fantastisks Natašas Klausas tēlojums un es varu teikt, ka arī bez kosmētikas viņa izskatās lieliski!!!)

Pa to laiku Alehandro kopj indiānieti. Atnāk kareivis, kas pasaka, ka divi indiāņi mēģinājuši nogalināt gubernatoru. brālis ir miris, bet māsā aizbēgusi un kareivis ieradies, lai dabūtu māsu.

Pa to laiku Djego un Esme cīnās.

Tikmēr Renco cietumā. Viņš saka, ka neko sliktu nav darījis - lai laižot. A Pisarro saka, ka viņš vainīgs pārbaudītāja nāvē un par to samaksās - nu vienvārdsakot viņam uzvels, ka viņš tipa nogalinājis to pārbaudītāju.

Tad, kad visi kanibāli sakauti vai padzīti, Djego paņem esmi aiz rokas un abi laižas prom.

Tikmēr Marianhela atnāk pie Fernando. Viņa pasaka, ka grib apprecēties ar djego de la vegu un tēvam tas jānokārto.

Un tad ir beigu Esmes un Djego aina. Esme ir zināmā šoka stāvoklī, neļauj sev pieskārties, kā nekā - tikko viņu gandrīz nogalināja. Bet tad ļauj Djego sevi apskaut un viņai tek asaras, bet redzams, ka viņa nav no tām histēriskajām bailulēm - vispār malacis - tā cīnījās šodien!!!! Bravo. Ar šo apskāvienu arī sērija beidzas...