1. sērija

Viens no tradicionālakajiem sākumiem - māte cietumā dzemdē bērnu.. Nu viss sākās ar to, ka Marijai uzbāzās kkāds vecis un draudēja ar šauteni.. Šī, būdama īsta lobita, aizstāvējās un sanāca tā, ka džeks pats sevi nogalināja.. Prudensija negribēja pieļaut, ka viņas dēls Ignasio apprecas ar sievieti, tā teikt, no zemākas kārtas, tapēc panāca to, ka dēls notic tam, ka Marija ir slepkava un ielika viņu aiz restēm. Ignasio apprecēja Euhēniju, kas viņas mātes prāt, dēlam likās piemērotāka.. Kā jau teicu, viņa bija stāvoklī un cietumā dzemdēja meitu, kuru viņai atņēma. Pirms sākās dzemdības, viņa zvanīja Ignasio, lai pateiktu, ka viņu meita tulīt piedzims, bet, protams, pasteidzās Prudensija un pateica, ka dēls neko par viņu negrib zināt un, ka netic tam, ka šis bērns ir no Ignasio. Cik sapratu, tad laikam arī viņa bija likusi cietumā atbrīvoties no bērna. Uzraudze atdeva bērniņu māsiņai, kas pieņēma dzemdības un lika viņu nogalināt. Sieviete to nespēja izdarīt. Tai pat laikā cietumam pieveda augļus kāds vīrietis, kuram sieviete atdeva bērnu un teica, lai klusējot un nekad nesakot no kurienes viņš ir nācis. Vīrietis aizveda bērnu uz mežu, sasedza un tur atstāja. Pa to laiku pie bērna pieskrēja vilks un sargāja viņu (nav brīnums, ka viņu sauc par Lobu).. Vīrieti mocīja sirdsapziņa un viņš pēc bērna atgriezās.. Tā nu pagāja 25 gadi un Lobita izauga un tagad strādā tēva darbu - tirgū pieved augļus. Savā 25. dzimšanas dienā Lobita uzdeva tēvam jautājumu, kas ir viņas māte un kur viņa atrodas.. Pa to laiku Marija ir atsēdējusi 25 gadus cietumā un šī ir viņas pēdējā nakts ellē..
Nu tas tā īsumā par 1. sēriju! Nez, man ļoti patika, vienubrīd, kad Lobita (viņu vārds ir Angeles) visiem pateicās par to, ka ir ieradušies uz viņas svētkiem un, ka viņi ir viņas dārgākie cilvēki, apraudājos! Mazliet Ivonne atgādina šeit Anitu.. Ar tāda forša čiksīte.. Nu jā, un kā jau Lobitai, viņai ir raksturiņš!