Šodien ir lielisko ziņu diena! Katram ir par ko justies laimīgam seriālu ziņā! Super, ka rādīs šo seriālu.

Raksts par seriālu no lnt.lv mājaslapas

Medījot kopā ar draugu Ibrahimu, Suleimans uzzina, ka kļuvis par sultānu. Tikmēr tatāru iebrucēji sagūsta ukraiņu meiteni Aleksandru Lisovsku. Viņas tuvinieki tiek nogalināti, bet līgavainis Leo izglābjas un aizbēg, taču Aleksandra viņu uzskata par mirušu. Caur vergu tirgu skaistā Aleksandra nonāk turku sultāna harēmā. Meitene uzzina, ka tad, ja viņa kļūtu par sultāna favorīti un dēla māti, viņa pati varētu kļūt par valdnieci. Aleksandrai izdodas pievērst Suleimana uzmanību un piesaistīt viņa interesi. Sultāns dod viņai jaunu vārdu – Hirrema (Eiropā pazīstama kā Roksolana). Taču jaunā favorīte izraisa Mahidevranas, sultāna pirmdzimtā dēla Mustafas mātes, greizsirdību. Tā harēmā sākas intrigas un cīņa ne tikai par varu un ietekmi, bet pat par dzīvību.
Seriāla Lieliskais gadsimts (Muhteşem Yüzyıl/ The Magnificent Century) darbība norisinās desmitā Osmaņu impērijas sultāna Suleimana I galmā. Rietumu pasaulē viņu pazīst kā Suleimanu Lielisko, bet pašā Turcijā biežāk dēvē par Kanuni – Likumdevēju. Suleimans bija izcils 16. gadsimta monarhs, kura valdīšanas laikā impērija piedzīvoja militārās, politiskās un ekonomiskās varas kulmināciju. Šī daudznacionālā vairāku reliģiju turku pārvaldītā monarhija, kuras iedzīvotāju skaits Suleimana valdīšanas laikā sasniedza jau 15 miljonus, tolaik aptvēra gandrīz visus Eiropas dienvidaustrumus, Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus un kļuva par dominējošo jūras karaspēku, kas kontrolēja lielāko daļu Vidusjūras.

Taču seriāls Lieliskais gadsimts ir vispirms jau mīlasstāsts starp sultānu un viņa mīļoto Hirremu – leģendāro Roksolanu, kurai Jozefs Haidns veltījis savu 63. simfoniju. Hirrema dzimusi, visticamāk, Rohatinā, Polijas karalistē, mūsdienu Ukrainā, īstajā vārdā Aleksandra Lisovska. Kā verdzene nonākusi Suleimana harēmā, viņa ar laiku mācēja kļūt par vienu no ietekmīgākajām personām sultānam pietuvināto lokā. Pretēji tradīcijai, Roksolana arī pēc troņmantinieka piedzimšanas palika Suleimana tuvumā un vēlāk juridiski kļuva par sultāna sievu.
Impērijas harēms bija ietekmīgākā institūcija osmaņu galmā. To vadīja pie varas esošā sultāna māte, kurai bija neierobežota vara pār visu harēmu. Gandrīz 130 gadus ilgs posms 16. un 17. gadsimtā, sākot tieši ar Suleimana Lieliskā valdīšanu, bija laiks, kad valdnieka harēmam bija tik svarīga loma sabiedriskajā dzīvē, un sultāna sieva un māte kļuva par tik svarīgām un ietekmīgām personām valsts pārvaldē, ka šo periodu vēsturē sauc par Sieviešu sultanātu. Daudzas no šīm sievietēm, kuras bieži bija dažādu tautību un nonākušas harēmā kā verdzenes, ir ievērojami ietekmējušas Osmaņu impērijas vēsturi.

Ar krāšņajiem tērpiem, specefektiem un dekorācijām Lieliskais gadsimts ir viens no visu laiku visambiciozākajiem turku seriāliem. Tas kļuva par starptautisku sensāciju, sasniedzot 400 miljonu lielu auditoriju vairāk nekā 50 pasaules valstīs, un pievērsa starptautisku uzmanību Turcijā veidotajiem seriāliem. Milzīgā skatītāju interese par seriālu pat izraisīja politiķu uztraukumu Balkānu valstīs un Grieķijā par turku – šo teritoriju agrāko iekarotāju – kultūras pārlieku popularizēšanu. Pašā Turcijā Lieliskais gadsimts izraisīja skaļu protestu vētru no konservatīvāko skatītāju puses par necieņu pret sultānu un pārāk brīvi interpretētiem vēsturiskiem notikumiem. Osmaņu dinastijas pēcteči asi kritizēja seriālu par pārāk hedoniski atspoguļotu dižā valdnieka Suleimana dzīvi un pieprasīja seriālu pārtraukt. Taču Lieliskā gadsimta veidotāji atspēko šo viedokli, atgādinot, ka tā nav dokumentāla, bet gan mākslas filma, kuru tikai iedvesmojusi pagātne. Viņi pieturējušies pie notikumu un personāžu vēsturiskās hronoloģijas, taču attiecības ir izdomātas. Caur harēma prizmu viņi neaizskaramos un cienīgos vēstures varoņus centušies padarīt skatītājiem tuvākus, ar bailēm, dusmām un kaislībām piešķīruši viņiem cilvēcisku veidolu. Skatītāji to novērtējuši – aptauja rāda, ka Lielisko gadsimtu Turcijā skatījusies katra otrā ģimene, bet pasaulē seriāls izraisīja ievērojamu intereses pieaugumu ne tikai par sultānu Suleimanu, bet Osmaņu impēriju un visu ar to saistīto – sākot no kaligrāfijas, beidzot ar ēdieniem. Kopš seriāla sākuma ievērojami audzis apmeklētāju skaits Topkapi pilī Stambulā, kurā dzīvoja sultāni.
Lieliskais gadsimts atnesis slavu abiem galveno lomu atveidotājiem. Zilacainais teātra un televīzijas aktieris un dziedātājs Halits Ergenčs (Halit Ergenç), kurš iepriekš spēlējis arī turku seriālā 1001 nakts, jau bija labi pazīstams Turcijā, taču Suleimana loma viņam sagādāja milzu popularitāti. Bet īstā slavas virsotnē seriāls uznesis līdz tam mazpazīstamo aktrisi Merjemu Uzerli (Meryem Uzerli) – Roksolanas atveidotāju. Vācijā turka un vācietes ģimenē dzimušajai jaunajai aktrisei savas konkurentes uz lomu bija jāuzveic astoņus mēnešus ilgā atlasē ne mazāk vieglā cīņā kā savulaik pašai Roksolanai cīņā par vietu blakus valdniekam Suleimanam. Gluži kā viņas varone seriālā, arī pati aktrise sākotnēji nespēja runāt tekošā turku valodā. Viņai tā bija jāmācās tāpat kā savulaik Roksolanai, bet akcents piešķīra lomai lielāku ticamību.

Skaisti! Tik krāšņi tērpi  Paldies par bildēm un info, meitenes

man iepatikās šis seriāls, kad vakar skatījos, un patika Aleksandras dumpīgums, un uzdrīkstēšanās saukt sultānu vārdā, nenoliecot galvu. Un vel noģībšana viņa rokās. Tas protams Suleimanu apmulsina un vēlāk viņš nespēj izmest Aleksandru no prāta, un meitene cītīgi kāpj augstāk par savu stāvokli, no verdzenes.

Seriāls piesaista jau no pirmā kadra un nevienu brīdi neļauj atslābt interesei. Suleimans, jau no pašas pirmās kronēšanas dienas, pierāda, ka ir Osmaņu impērijas troņa cienīgs, ka zina ko grib un kā to panākt . Jā, ne velti mēdz teikt, ka jauna slota tīri slauka, jo dažs labs parazīts un dienesta stāvokļa ļaunprātīgs izmantotājs, kā piemēram admirālis Džefers ar savu dzīvību samaksāja par nodevību pret troni. Arī Venēcijas republikas vēstnieks saprot, ka Suleimanu ļoti interesē Eiropas valstu monarhu savstarpējo ietekmju sfēru dalīšana, jo jaunais Osmaņu imperators cer gūt sev no tā lielu labumu. Tikmēr krieviete Aleksandra, kura sultāna pilī ienāca kā verdzene, pretojas visam notiekošajam un neļauj sevi apspiest un pazemot, kā arī atļaujas to, ko līdz šim nav uzdrošinājusies neviena-sev atklāti pievērst paša sultāna uzmanību, jo nosaukt viņu vārdā, ir neiedomāja nekaunība. Jā, Aleksandra ātri vien apzinās, ka lai izdzīvotu vilku barā, ir tiem jākauc līdzi, vēl vairāk-viņa vēlas visu vai neko. Tikmēr Suleimana īstā sieva Mahidevrana diemžēl ir spiesta secināt, ka viņas ietekme ir daudz mazāka, kā līdz šim bija domājusi, jo galvenā noteicēja harēmā ir sultāna māte, nevis sieva, vēl vairāk-Mahidevrana jau pašā pirmajā vakarā pēc ierašanās sultāna pilī, uzzina, ka vīrs labāk izvēlas izklaidēties ar savām mīļākajām, nevis pavadīt laiku kopā ar savu sievu, tas ir viņu. Turklāt, it kā ar to vien nepietiktu, Mahidevranai nākas uzzināt par verdzeni Aleksandru, kura nepārproti ir viņas sīvākā sāncense uz vīra sirdi, bet, ja Aleksandra grib karu, tad viņa to dabūs. Jā, Aleksandra tiešām ir atstājusi lielu iespaidu uz Suleimanu, ir redzams, ka sirds dziļumos sultānu piesaista tieši šāda sieviete, kāda ir Aleksandra-lepna un drosmīga, kura nebaidās sevi aizstāvēt.