(Es varu pēc minūtem 20 sākt spēlēt, bet cikos būs Paloma? Es sākšu, bet, ja Palomas tagad nebūs, tad turpināsim, kad viņa te būs, citādi sanāks, ka Džordžam irvairāk iespēju)
Džordžs.

Viņam nepatīk tas, ka viņam jādala Renati ar to uzbāzīgo tipu. Kāpēc viņa piekrita ņemt to vīrieti līdzi? Vai Daņiils patīk Renatai? Nē, nē, nē... Tas nevar būt. Džordžs atmeta šīs domas un nodomāja baudīt brokastis ar Renātu, pat ja te sēž šitais. Restorānā Džordžs atstuma Renātas krēslu un pasauca viesmīli, lai pasūtītu brokastis.

Rūbi.

Jau izrunājās ar mammu. Tagad sēž un lasa Cosmopolitanā interviju par savu draudzeni - Beyonce. Tad viņa pamana Daņiilu, Renātu un Džordžu. Rūbijai šī aina šķita savāda - tā sieviete, kurai Rūbija palīdzēja, turklat izskatījās diezgan slikti(slīmīas dēļ), kuģa kapteinis un Daņiils. Ko viņš te dara ar viņu? (Daņiils ar Renātu) Tad Rūbija sāka atcerēties. Viņa taču, kad iepazinās ar Daņilu redzēja, kā Renāta uzbāzās kapteinim un tad viņu apleja ar sulu. Tieši tad šīs trijnieks arī varētu iepazīties, bet ja nu nē? Viņa pacēla žurnālu un sāka vērot Daņiila, Renātas un Džordža galdu. Zem Cosmopolitana viņa šīs trijnieks nevarēja redzēt.

Отредактировано rubi (06.03.2008 15:23)

Daņiils
Renata bija tik sasodīti pašpārliecināta! Vispirms burtiski izstūma abus vīriešus no savas istabas un tad atstāja viņus tur stāvam gandrīz stundu, esot pārliecināta, ka viņi tur arī paliks. Un viņi palika. Viņš palika. Kāpēc - viņš pats to nezināja. Viņš vienkārši nespēja aiziet. Minūte ritēja pēc minūtes, ebt viņi abi tur stāvēja, gandrži nepakustēdamies, tikpat kā neapmainoties skatieniem, kru nu vēl sarunām. Nez kāpēc, bet šis vīrietis, kuga kapteinis, Daņiilu kaitināja.
Beidzot durvis atvērās un iznāca Renata. Daņiils pārlaida viņai pētošu, atzinīgu skatienu. Tagad, saposusies un tik pašpārliecināta, viņa izskatījās satriecoši. Kas par sievieti...
Viņa pagriezās un devās prom, gaidot, kad viņi sekos, un viņi to darīja. Kaut arī šāda viņas uzvedība, it kā Džordžs un viņs ( VIŅŠ!) būtu nenozīmīgas vienības, Daņiilā lika sarosīties dusmu velniņam, tomēr vienlaicīgi viņa apbrīna pret Renatu auga - viņš nebija saticis nevienu viņai līdzīgu sievieti, tik stirpu, pārliecinātu, neatkarīgu un skarbu.
Redzot, kā Džordžs piesteidzas pie galdiņa, palīdzēt Renatai apsēsties, Daņiils ieņēma vietu gandrīz pretī Renatai, mazleit uz sānu no viņas, tā, lai labi varētu vērot sievieti. Džordžs izsatījās tik.. smieklīgs. Likās viņš būtu gatavs izpildīt visu, ko viņa vēlas, kaut arī viņai nekas no tā droši vien patiesībā nebūtu svarīgs. Daņiils negrasījās sevi tā pazemot. Lai nu kā.. interese par Renatu tikai auga. Un tai pievienojās arī tāds kā sacensību gars. Bet ne jau starp viņu un Džrodžu, nē. Starp viņu un pašu Renatu.
- Ko ēdisi, Mis Kabatslakatiņ?

Džordžs.

Pasūtīja melno kafiju bez cukura, tosterus. Sēdēja mierīgi, pašpārliecināti. Tik un tā, Renāta nekur neaizmuks. Mēs jau skūpstījāmies. Bet ja nu Renāta skūpstījās arī ar viņu? Nē, šaubos. Viņš ir pārāk bezkaunīgs tādai sievietei.
-Nu, ko pasūtīsi?
Tas bija adresēts Renātai, Džordžs it ka nepamanīja Daņiilu. Tomēr gribēja to sadusmot.
-Tev jāpaēd kārtīgi, jo Tev ir vajadzīgi spēki, lai pārvarētu slīmību.
Džordžs gribēja izskatīties maigs, pūkains (), cilvēks, kurš prot parūpēties par viņu.

Džordžs.

Sēdēja un skatījās uz Renātu. Kaut kas mainījās. Viņa jau nebija tā sieviete, kura sākumā viņam uzbāzās, kopā ar kuru viņš vēlājas pavadīt daudz laika. Renāta bija egoiste. Džordžs bija citādāks un viņam arī patīka citādākas sievietes. Renāta neatbild uz viņa uzmanības apliecinājumiem. Džordžs sēdēja, klusēja un gaidīja kāmēr atnesīs viņa brokastis. Viņš kļuva dusmīgāks. Viņš zaudēja veselu stundu, viņam jāstrādā, bet viņš visu pameta viņas dēļ. Jā, Renata nav pateicīga. Nu ko, redzēsim, kas būs tālāk.