TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa
Izabella
-Vai izskatās, ka es nespēju atrast otro pusīti? Man šķiet, esmu jau atradusi, tomēr šoreiz nebūs tik vienkārši... Bet nu jā, pagaidām esmu viena.
Izabellas skatiens vērās tukšumā, viņa bija aizdomājusies...
Alfredo
-Ak tā...
Alfredo nogrozīja galvu.
-Nu ko, bet tomēr precējusies tu vēl neesi.
Viņa skatienā bija viltīgs spīdums.
Linkolns
Iesmējās.
- Jā, iespējams, tomēr - jo mazāka istaba, jo mazāka nekārtība tajā iespējama. Mana ir vismaz desmitreiz mazāka par šo...
diana bidi neko neteica tikkai atvēra barības bņščiņu un visu kas tajā bija iebēra traucinā( respektīvi slapjo gaļu ) viņa nolika bļodiņu mazā prņča priekša
- desmit reizes mazāk , bet ši nmaz nav tik liela
desmit reizes mazāka tas izklausās pēc pārspīlējuma - viņa paskatījās uz linkonu un tad novērsās viņa aizgāja pie skapja pa ceļam izmestdama suņa barības bundziņu viņa apstājās pie skapja un paskatījās uz mao princi kas ļoti ātri steidzās ēst
viņa pastiepās un no skapja augšas pa'';ema jaku
novilka linkona un uzvilka savējo balto jaciņu viņa pagāja tuāk linkonam un adēva viņa jauku viņām - paldies
Отредактировано pinocchio (15.03.2008 14:06)
Jude atnes Evai glāzi martini un nesaprot, kapēc tik pēkšņi viņu aizsūtīja pēc martini..
- Kapēc Tu mani tik pēkšņi aizsūtīji pēc Martini? - jautā Jude un skatās Evai acīs, šoreiz jau vairs nesmaidot...
Viņš jūtas apjucis.
(Pēkšņi?! Tas nebūtu pēkšņi, ja varētu ar Jude sarunāties! 
Es taču nevarēju pierakstīt dialogu! Nu labi, lai tā būtu. 
)
Eva
Eva paspēj laikus atgriezties savā vietā.
„Fūūūh, paspēju. A, rekur Jude.”
Viņa smaidot paņem glāzi, tad pamana, ka Jude nav diez ko priecīgs un izdzird viņa jautājumu.
Viņa neizpratnē paceļ acis un skatās uz Jude nevainīgām actiņām.
-Pēkšņi? Es... Man neliekas, ka tas bija pēkšņi. – viņa parausta plecus un iemalko martini.
-Vienkārši balle sākās jau sen un man gribējās ko iedzert. – viņa paskaidro un izskatās saskumusi.
-Uuun... Man šķita, ka tev nebūs grūti atnest man vienu glāzi martini. Man tas ļoti garšo. - Evas sejā parādās kaut kas līdzīgs smaidam.
-Piedod, ja tevi apgrūtināju. -Viņa ir domīga un apvainojusies.
"Kas tad nu? Atrada par ko satraukties!" Jude aizdomas viņai nepavisam nepatīk.
Jude pasmaida.
- Nē, es visu saprotu.. Man arī ļoti garšo martini..- viņš saka un smaida.
"Tomēr kaut kas te nav tīrs.. Laikam būs jābūt uzmanīgākam.."
- Vai nevēlies padejot? Šī dziesma man ļoti patīk..
Eva
„Laba izvēle. Met tās muļķības pie malas!”
-Jā, labprāt. – viņa atbild, tomēr Evas acīs manāmas skumjas.
Kaut kas ir zudis. Līdz šim attiecības ar Jude veidojās perfekti. Evai pat brīžiem palika kauns, ka Jude viņai tik ļoti tic, bet viņa mēģina savaldzināt vēl vienu vīrieti. Tomēr tā bija Eva un viņa savādak nevarēja. Bet tas nebija tik nopietni, kā ar Jude. Uz viņu Eva lika lielas cerības. Neuzticēšanas tur neiederējas. Ja nu viņš nav tik ideāls puisis?
Eva devās līdzi Jude uz dejugrīdas.
gareds
noskatās kā pie evas pieiet pusis ar glāzi. viņi iet uz deju rgrīdu.
smīn "tu vēl mani nepazīsti eva..... bet gan jau ar laiku...." viņš domāja vērojot evu...
Jude
Kamēr viņi dejoja, Jude skatoties Evas acīs, centās saprast ko Eva iespējams slēpj..
"Varbūt viņa neko neslēpj? Bet varbūt tomēr? Es negribu visu sabojāt.. Tikai ne tagad.. Un vispār.. Ak Dievs, es pamazām sāku viņā iemīlēties.. Viņas acis mani valdzina, viņas skaistums mani apbur.."
Viņš jūt, ka viņam ir piesarkuši vaigi..
Dejojot, viņš jautā Evai:
- Pastāsti kaut ko vairāk par sevi, es vēlos Tevi iepazīt..
"Kapēc es to pateicu? Muļķis, muļķis, muļķis! Tak ir simts un viens cits jautājums, ko uzdot, bet es uzdodu tieši šo.." viņš nodomā..
(O, man patīk Gareda domas! Intriģējošas. 
Tikai ceru, ka viņš neko nesabojās. Jā, un tev burvīgs aviks, aijuk. Es to tikko ieraudzīju.)
Eva juta sev ap vidukli Jude roku. Viņa juta plaukstas pieskārienu. Tas bija maigs un patīkams.
Evai negribējās laist šo puisi prom.
„Nē. Tu no manis neaizbēgsi! Es tev neļaušu!”
Eva smaidot skatījās uz Jude.
-Ko tu vēlies zināt? Es jau teicu ka dzīvoju Karakasā, man pieder rančo un man patīk tur pavadīt laiku... - viņa domīgi saka.
-Labāk pasaki, kas tevi interesē, man būs vieglāk atbildēt.
Viņas noskaņojums uzlabojas.
Jude arī sāk smaidīt..
- Vai Tev ir māsas vai brāļi? Kāda tipa vīrieši Tevi piesaista.. - viņš nosarcis jautā..
Viņš vēlējās zināt visu par Evu..
Viņš maigi pieskārās Evas sejai un viņi bija tik tuvu viens otram. Bet Jude negribēja visu sasteigt, tādēļ viņš izgrieza [nu es domāju dejā. ] Evu..
Kad deja bija beigusies, viņam slāpa un viņš jautāja Evai:
- Vai nevēlies vēl glāzi Martini?
(tas par izgriešanu bija labi teikts! )
Eva
-Nē, es tēvam esmu vienīgā. Mana māte nomira, kad es vēl biju pavisam maza. Es viņu pat neatceros. Tāpēc no ģimenes man ir tikai tēvs. – viņa izskatās mazliet noskumusi. Tad atkal pasmaida un turpina.
-Vīriešos man patīk... Ļauj padomāt. – Viņa ar koķetu smaidu nopēta Jude.
-Tā... Man patīk maigi, uzticīgi, patstavīgi, uzmanīgi, skaisti vīrieši... – viņa iesktās tam acīs.
-... ar palēkzaļām acīm.... – viņa iesmejas. (Es izpetīju bildi un nospriedu, ka Jude ir pelēkzaļas acis. )
„Un vilinošām lūpām...”
-Neatteikšos. – viņa smaida un lēni iet pie paplātes ar martini, joprojām nelaižot vaļā Jude roku.
(es nezināju, kā lai savādāk pasaka. )
Jude jūtas glaimots, jo viņam ir (pieņemsim ) pelēkzaļas acis.. Taču viņš to neizrāda.
- Arī man ir tikai tēvs, māte nomira dzemdībās. Un vēl man ir 4 gadus jaunāks brālis Trojs. Viņam jau ir sava dzīve, tapēc viņu reti kad redzu.
Viņš paņem 2 martini glāzes, vienu iedod Evai un otru sev. Viņš dzer un skatās Evai acīs, jo šīs acis viņam liekas visskaistākās.. Padzeroties pasmaida un jautā:
- Kādi ir tavi mīļākie ziedi?
Eva
-Tad jau tev arī pietrūkst mātes. - Viņa līdzjūtīgi skatās uz Jude.
Eva paņem glāzi.
-Ziedi... – Eva smaida.
-Man patīk visi ziedi. Nav tādu, kuri nepatīk, bet vismīļākās šķiet ir orhidejas.
Eva pamana, ka Jude savu glāzi jau iztukšoja. Viņa noliek savējo un jautā:
-Varbūt iziesim ārā? Nāc, man kaut kas iešāvās prātā! – Eva paņem Jude roku un aicina viņu iet.
Jude
- Es savu māti pavisam neatceros, bet, protams, ka pietrūkst.. Bet nerunāsim par šo tēmu, jo negribu, lai gan tu, gan es saskumsti.. Mums abiem tā ir sāpīga tēma.. - viņš atbild..
- Hmm, orhidejas.. Laba gaume.. Man jau likās, ka rozes - viņš pasmīn un turpina - cik esmu jautājis sievietēm par viņu mīļākajām puķēm, tad visām patīk rozes..
- Uz kurieni mēs ejam? - Jude apjucis jautā, bet satvēris Evas roku, viņš iet tai līdz..
Отредактировано GaBy (15.03.2008 16:26)
Eva
Viņai tas nebija sāpīgi, vismaz ne tik sāpīgi, cik viņa lika tam izskatīties, bet lai jau Jude tā domā.
-Jā, tev taisnība. Nerunāsim vairs par to.
Uzmaida Jude.
-Laikam jau tiešām daudzām esi jautājis. – viņa ķircinoši atbild. – Bet es neesmu tāda kā visas. Lai gan man arī patīk rozes. Es jau teicu, man patīk visi ziedi.
Izejot no zāles, viņas skatiens uzdūrās virsū Aleksejam. Eva redzēja, ka Marī viņu iepļaukā.
„Cik jauki! Droši vien, pret šo jaunkundzi viņš neizturējās labāk, kā pret mani! Par to tad arī dabūja.”
Bet vairāk domāt par to tipu viņai negribējās. Blakus bija Jude.
-Mēs ejam... Uz klāju, svaigā gaisā! – viņa jautri atbildēja. Tad mazliet nokaunējusies piemitināja:
-Un prom no cilvēkiem, jo man gribas pabūt ar tevi divatā. Lai mums neviens netraucē.
Evai bija karsti. Šobrīd viņa jutās ļoti labi. Uz klāja bija dzirdama mūzika.
-Padejosim? – viņa uzsmaidīja Jude.
Jude arī bija domājis jautāt Evai, vai viņa nevēlas iziet svaigā gaisā, bet Eva pasteidzās..
Jude ieelpoja svaigo vakara jūras gaisu un likās, kā no jauna piedzimis. Balles sienas un daudzie cilvēki tajā bija viņu smacējušas, bet tagad viņam pat plats smaids atplauka sejā.
Skanēja lēna mūzika.. Un Jude tik tiešām vēlējās dejot..
- Protams! - viņš teica, satvēra Evas roku, pievilka sev tuvāk klāt. Viņš juta Evas ķermeņa siltumu un viņa sirds sāka pukstēt arvien staujāk. Viņš visu laiku smaidīja un viņa acis mirdzēja..
Viņi dejoja un ārā spīdēja pilnmēness.. Jude šis brīdis likās perfekts un viņš nevēlējās, lai kāds to iztraucētu. Viņš vēlējās, lai šī deja vilktos mūžīgi..
Jude ieskatījās Evas acīs un pituvojās Evai vēl tuvāk.
Eva
Smaidīja Jude un neko neteica. Viņai nebija auksti, tomēr viņa piekļāvās Jude pavisam cieši.
„Viņš ir īstais. Viņš. Bet ir arī Gareds. Un... labi, par viņu domāšu vēlāk.”
Un nolika savu galvu viņam uz pleca.
”‘Dejot ar viņu ir tik patīkami.”
Pēc kāda laika Eva pacēla galvu un nedaudz attālinājās.
-Vai zini... – viņa smaidīja un jautājums aprāvās. Eva itkā domāja, teikt vai nē.
(
Ā, Ragana ir biku šokēta, jo Evai šodien dikti romantisks noskaņojums. )
(
( 
Jude vainīgs. )
Jude gribēja Evu noskūpstīt, bet Eva attālinājās, tapēc viņš aprāvās un nesaprata Evas jautājumu..
- Kas man būtu jāzin? - viņš apmulsis jautāja..
"Es biju tik tuvu, bet tai pašā laikā tik tālu.." viņš nodomāja..
Отредактировано GaBy (15.03.2008 17:04)
(Nezinu. Varbūt. Un varbūt nē. Bet man ir romantikas uzplūdums. )
Eva
Viņa smaidīja.
-Jāzin? … Šī nakts, šī balle... Tā ir fantastiska! Pateicoties tev! Un tagad šī deja… Un Mēness... Es jūtos kā pasakā! – viņa aizrautīgi teica, un nelaižot Jude roku vaļā pienāca pie borta un skatījās uz viļņiem. Mēness atspīdēja ūdenī.
Viņa apklusa, pagriezās pret Jude.
-Es... – viņa skatījās uz Jude ar apbrīnas pilnām acīm.
-Tu šodien esi mans princis! Vai tu to zini? – viņa klusi jautāja.
Jude
- Un Tu esi mana šī vakara princese.. - viņš smaidot teica.
Viņš vēl nekad nebija juties kā jūtas šobrīd. Viņu bija pārņēmušas siltas jūtas. Viņš dzirdēja balles telpā plūstošo mūziku.. Dzirdēja, kā šalc viļņi.. Jude piegāja pie Evas un nolēma riskēt. Viņš apskāva viņu, pieglauda sev tuvāk un noskūpstīja.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa
