Eva
Kaut kur tālumā atskanēja balss.  Eva sakustējās, taču acis nevēra vaļā.
No tālienes atgriezās domas un pavisam lēni atgriezās saprāts.
Eva pavēra acis. Tad ātri samiedza tās, jo tajās trāpīja saules stars.
Viņa ieraudzīja Alekseja seju. Un atkal atslēdzās. Pavisam uz neilgu laiku. Atverot acis otreiz, viņa pamazām sāka aptvert notiekošo.
-Tu? - viņa paskatījās apkārt un ieraudzīja salu....

(Bļin, tagad jau man dusmas uz Alekseju! Vēl kurlu padarīs manu Evu! Jā, varbūt pārceļamies uz salas tēmu? )

(rubi, pārkopē, lūdzu šo ierakstu uz nākošo tēmu. )

ok, tūlīt

Daņiils klausījās Renatas teiktajā viņu nepārtraucot, lai gan pats zināja to visu un būtu ieteicis tieši to pašu. Arī Daņiils uzrāpās margu otrā pusē un paskatījās uz Renatu. Viņu skatieni cieši savijās, un tad Daņiils pasniedza viņai roku. Viņš pateica tikai vienu vārdu.
- Kopā.

Daņiils sajuta kā ūdens apkļaujas ap viņu mirkli pēc viņš bija aizspiedis degunu. Negaisa okeāna spēks bija neiedomājams, viļņi un ūdens kustības rāva viņu un Renatu katru uz savu pusi. Viņš centās noturēt viņas roku, bet nespēja, tā izslīdēja no viņa tvēriena, pirms tam vēl devusi spēcīgu spiedienu - vai tas bija atvadu spiediens? Vai arī iedrošinājums, ka vis būs kārtībā? Šobrīd tie vareja būt abi varianti, jo Daņiils vairs nebija pārliecināts, ka viņi izglabsies. Un tagad viņi bija šķirti... Daņiils izbāza galvu no ūdens un dziļi ievilka gaisu, vienlaicīgi uzmanoties, lai šļakatas neiekļūst viņa elpceļos. Vel bija cerība, vēl bija jācīnās. Viņš sāka izmisīgi skatīties apkārt pēc Renatas un pēc brīža pamanīja arī viņu uzpeldam virs ūdens. Ar visiem saviem spēkiem Daņiils sāka peldēt pie viņas. Tas nemaz nebija viegli, viļņi viņu mētāja kā spēļmantiņu kur vien vēlas, arī veste traucēja kustībām - bet tā bija nepieciešma , lai vispār paliktu virs ūdens, lai izdzīvotu. Pēkšņi kāds vilnis, kā atsaaucoties viņa memajām lūgšanām, pienesa viņu tuvāk Renatai un Daņiilam izdevās viņam dotajā īsajā mirklī satvert Reantas augšdelmu. Tagad viļņi mētāja viņus abus, bet tagad kopā. Daņiils stigrāk satvēra Renatu, apķerot viņu arī ar otru roku un cieši piespiežot sev klāt, lai ūdens vairs nespētu viņus izšķirt. Vai viņi izglābsie,s vai ies bojā, bet tas notiks kopā. 

(pff, pie posta beigām sms bik izmainīja manu noskaņojumu nevietā )

Daņiils
- Ko pie velna tu dari? Bez vestes tu nenoturēsies virs ūdens!
Daņiils gribēja viņu apturēt, bet pārāk daudz spēku bija jāpieliek, lai vispār varētu noturēt Reantu un nepazaudēt viņu, kr nu vēl lai cīnītos ar viņu pašu.

Daņiils nepaspēja neko iebilst, un tam arī nebūtu jēgas. Renata bija apņēmības pilna. Tā nu Daņiils tikai ciešāk satvēra Renatu un turējās pie viņas. Kad Renata iznira no ūdens, Daņiils pagrieza viņu pret sevi un ieskatījās acīs.
- Es tev uzticos.

Daņiils juta kā Renata arvien zaudē sparu un spēkus, šķita, ka viņa vairs ilgi neizturēs. Arī Daņiila spēki bija gandrīz galā, cīņa ar okeānu bija smaga... Kad Renata apķērās viņam, Daņiils saprata, ka viņas spēki ir izsīkuši. Daņiils pavērās apkārt - tālumā bija samanāms grimstošais kuģis, Daņiils ar lepnumu nodomāja, ka Renata ir viņus aizvilkusi pietiekami tālu, lai viņi vairs nebūtu apdraudēti. Bet tuvākajā apkārtnē nemanīja nevienu laivu. Lai arī vētra sāka rimties, debesis joprojām bija piķa melnas un apkārt valdīja necaurredzama tumsa. Daņiils atplēsa gabalu no Renatas kleitas - tā bija visvieglāk aizsniedzama - un ar norauto strēmeli piesēja Renatu aiz vidus pie savas vestes, tad cieši viņu apskāva un beidzot ļāvās melnajam nogurumam sevi pārvarēt...

(alby - pārceļamies uz salas? )

Jude peldēja uz dēļa galīgā spēku izsīkumā.. Viņu nēsāja viļņi, bet tad viņu pēkšņi parāva zem ūdens.. Viņš centās izpeldēt virspusē, bet spēku nebija.. Viņš bija bezsamaņā..
Atverot acis, viņš ieraudzīja skaistas, zilas debesis.. Viņš pagrieza galvu atpakaļ un ieraudzīja palmas.. Jude saprata, ka viņ'ir izdzīvojis.. Bet viņš neredzēja nevienu cilvēku.. Viņš cēlās augšā, bet tad nokrita, jo drēbes bija slapjas un smagas.. Viņš aizmiga.
Pieceļoties bija jau vakarpuse, jo bija redzams, kā saule riet. Viņam gribējās ēst un viņš sāka staigāt pa salu un meklēt pārējos, kas ir izglābušies un pie viena arī pārtiku..