( pašidomāts tēls
aktrise audrey-tautou pazīstama no amēlijas
bet šeit nebūs amēlija jo kā jau daudziem zināms man amēlija dikti nepatika)

varen pozitīva to vien dara kā smaida pat tad kad citi raud tas var šķist ironiski bet neviens jau nevar pārlauzt sevi lai citi justos labāk
viņas smiads spējs apburt bet labāk nesaskartiers ar viņas gleznošanas smaidu, jo tajā brīdī kad viņa glezno vienalga uz sienas uz grieztiem uz aufekla vai smiltīs tas ir kas svēts labāk viņu netraucēt ja nevēlas sastapties ar mākslinieka dumsām kā jau katra mākslinieka dusmas tās ir nekontrolējams
viņa ir pa pusei hipijs un viņa pavisam noteikti ir veģetātiete
viena no lietām ko viņa paņeāma līdzi uz kuģa bija zivtiņa pavisam maza necila zivtiņa kurai būtu iespējams izdzīvot lielajā plašajā okeānā  un reizē lai būtu viņas prieciņš
lai viņa varētu redzēt kā viena maza būtne var būt tikpat brīvs kā cilvēki kas karo par citu sakļsuašanu
viņa ir bijusimodele milānā, bijusi augsta persona lielā biroja ēkā bet tas visu viņu pārāk ierobežo tur nav bijis pietiekoši skābekļa lai viņa noteurētu
viņa dzīvo kā putns debesis pat tad ja debesis ir pilnas ar maitu lijām
pasaule nesmasida viņas priekša bet viņa smaida pasaulei
krasas - viņas dzīve
viņa ir paspējusi piedzīot daudzko pat pārāk daudko bet tas av traucējis vinai dzīvot
nogulsnmes no daudzkā ir paikusas bet tajā paša brīdi tās ir pārkrāsotas ar rūsu apturējosas krāsas
varen jaukā pasaule varen jaukās krāsas ir viņas dzīve
tagad modeles dzīves, vietā, iespīlēta kažociņā viņa velkā platas maikas kas pilnībā viņu noliedz kā sievieti bet viņa dzīvo daudz par pletu krāsinos kreklos pavisam parastās bildēs un smaidu
viņa gan nevienu nemēk viņai pietiek ar dzīvi un ja nepietieks tad vienmēr ir vienas vai otras vai trešas durvis kas būs pietiekoši plati atvērtas lai viņa varētu pa tām aiziet vienalga kurā virzienā